Cik daudz laika vajadzīgs uzņēmumiem, lai tie atteiktos no sprostos turētu vistu olām?

2017. gada 23. Decembris
“Plašs Latvijas tirdzniecības tīkls atteiksies no sprostos dētu olu tirdzniecības ne vēlāk kā 2025. gadā”. “Populārs britu hipermārketu tīkls izsludinājis ar ciparu “3” marķētu olu tirdzniecības izbeigšanu 2025. gadā”. “Pārtikas rūpniecības gigants 2020. gadā pilnīgi atbrīvosies no “trijniecēm””. Šāda informācija liecina par patiesiem panākumiem. Tas nozīmē, ka garajā sprostu aizliegšanas procesā esam soli tuvāk uzvarai. Bieži mēs paši esam iesaistīti šādās milzīgās pārmaiņās. Bet kāpēc esam spiesti gaidīt tik daudzus gadus?
 
Daudziem uzņēmumiem, kuri nolēmuši izbeigt sprostos dētu olu pārdošanu vai izmantošanu savos produktos, šādu plānu īstenošanai būs vajadzīgs pārejas laiks no 5 līdz pat 7 gadiem. No vienas puses tas ir ļoti ilgs laiks, un pilnīgas atteikšanās brīdis šķiet tāls. Taču no otras puses šādas pārmaiņas korporācijām saistās ar veselu virkni lēmumu, rīkojumu un darbību, kas ne vienmēr ir viegli paveicami.
 
Liels uzņēmums nozīmē lielas pārmaiņas
Jo lielāks ir uzņēmums, jo vairāk laika tam vajag šādu lēmumu ieviešanai. Piemēram, uzņēmumam Sodexo – līderim sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniedzēju vidū –, kas pieņēma lēmumu par sprostos dētu olu izmantošanas izbeigšanu, ir nodaļas vairāk nekā 80 valstīs ar vairāk nekā 400 000 darbinieku. Šādos darbības mērogos nav iespējams ieviest lielas pārmaiņas pat gada vai divu laikā. Lēns un pārdomāts process būs daudzkārt sekmīgāks par spontānām un līdz galam nepārdomātām darbībām.
 
Ilgtermiņa vienošanās ar piegādātājiem
Vienošanās starp uzņēmumiem nereti tiek noslēgtas uz vairākiem gadiem, un to pārtraukšana saistās ar daudzām nepatīkamām sekām. Arī jauna piegādātāja atrašana nav viegla un aizņem laiku. Cenu izlīdzināšana, termiņi, transporta izvēle un citi ar jaunajiem kontaktiem saistīti jautājumi (tādi kā tiesiskais aspekts un tirdzniecības līgumi) prasa kārtīgu sagatavošanos un – jau atkal – laiku.
 
Apgrūtināta piekļuve alternatīviem risinājumiem
Šobrīd Latvijā gandrīz visa olu produkcija tiek iegūta no sprostos turētām dējējvistām. Šīs olas, ņemot vērā apstākļus, kādi valda šajā industrijā, ir vislētākās. Tātad uzņēmumam, kas ir ieinteresēts izmantot tikai bezsprostu olas, ir krietni vien jāpacenšas, lai iegūtu piemērotu piegādātāju. Tomēr, jo vairāk uzņēmumu uzstās uz šādu olu iegādi, jo vairāk piegādātāju centīsies nodrošināt šīm kompānijām iespējami labākus tirdzniecības nosacījumus. Arī ražotāji būs spiesti pielāgoties pieaugošajam pieprasījumam pēc labākos apstākļos turētu vistu olām, tādējādi sekmējot nežēlīgās sprostu industrijas beigas.
 
Ilgtermiņa stratēģija
Tas, ka uzņēmums ir informējis sabiedrību par “trijnieču” tirgošanas vai izmantošanas izbeigšanu līdz 2025. gadam nenozīmē, ka visu šo laiku tas pasīvi gaidīs pienākam pārmaiņas. Šāds lēmums nozīmē, ka 2025. gads ir pēdējais termiņš pilnīgai sprostu olu izmantošanas izbeigšanai visās valstīs, kurās darbojas šis uzņēmums vai tā filiāles. Ārons Ross no “The Humane League” – organizācijas, kas ietilpst koalīcijā “Open Wing Alliance”, norāda, ka kompānija, kura izziņojusi “trijnieču” izmantošanas izbeigšanu, bieži vien jau šajā izziņošanas brīdī ir brīva no tām vairākās valstīs vai apgabalos.
 
Katrs lielu un pazīstamu pārtikas rūpniecības uzņēmumu lēmums atteikties no sprostos dētu olu izmantošanas vai pārdošanas ir milzu solis pretī tam, lai pilnīgi izbeigtu dējējvistu turēšanu sprostos. Tas, kas vēl pirms dažiem gadiem šķita gandrīz neiespējams, tagad kļūst par realitāti – pat tad, ja brīdis, kad kompānija pilnībā būs atteikusies no sprostu olām, šķiet tik tāls. Jāņem vērā, ka visas prasmīgi realizētās pārmaiņas, lai arī lēnas, ir ļoti spēcīgs pamudinājums arī citiem uzņēmumiem apsvērt šo svarīgo soli.