"Kā iznīcināt dzīvnieku tiesību aktīvismu?"

2018. gada 13. Februāris
 
Pēdējā laikā industriālās lopkopības un mediju pārstāvjus ir satraukusi vistu labturības kampaņa - Latvijas uzņēmumu pakāpeniskā atteikšanās no sprostos turētu vistu olām. “Kā viņi tādu veiksmi iegūst?” par kampaņu rīkojošo biedrību Dzīvnieku brīvība brīnījās Nacionālo interešu kluba vadītājs 5. februārī. Arī raidījuma viesi no LOSP dalījās neizpratnē, kā bezpeļņas sabiedriskā labuma organizācija mūsu valstī ir spējīga kaut ko panākt, un sašutumā, ka minētā organizācija iedrošinās panākt vistu atbrīvošanu no sprostu sistēmas.1
 
Dzīvnieku tiesību aktīvisms ir bīstams uzņēmējdarbībai, kas balstīta uz dzīvnieku ciešanām - bīstamāks par epidēmijām un fipronila skandāliem.2 Brīvā, demokrātiskā valstī aktīvistus diemžēl nevar apklusināt uzreiz. Toties iespējams apmaksāt dzīvnieku tiesību aktīvistiem naidīgu raidlaiku, viedokļrakstus, sociālo tīklu troļļus u.c. mediju aktivitātes. Piemēram, radio diskusiju Dienu pēc dienas, kurā spēku samērs ir 1 Dzīvnieku brīvības pārstāvis : 4 olu industrijas aizstāvji.3 Vai Nacionālo interešu kluba sižetu par biedrību Dzīvnieku brīvība, neuzaicinot tā veidošanā piedalīties nevienu biedrības pārstāvi. 
 
Ko vēl darīt, lai iznīcinātu aktīvismu un pasargātu savas investīcijas nežēlīgā biznesā? Saskaņā ar EK Eirobarometra aptauju 94% Latvijas iedzīvotāju piekrīt, ka dzīvnieku labturība ir svarīga, un 74% - ka tā būtu jāuzlabo.4 Šie ir slikti rādītāji uzņēmumam, kas knapi ievēro labturības minimumu un pelna uz dzīvnieku ciešanu rēķina. Lai pārvērstos no pāridarītāja upurī, industrijai jāiegulda sazvērestības teorijās un sabiedrības iebiedēšanā, piemēram, ar ekonomiskiem draudiem, ka ārpus sprostiem dētas olas būs divreiz dārgākas, cietīs tautsaimniecības nozare vai pat visas valsts ekonomika.
 
Sprostu aizstāvim ir ļoti svarīgi nepievērst uzmanību ne dzīvnieku labturības progresam Eiropā, ne industrijas attīstībai Baltijā, piemēram, SIA Alūksnes putnu ferma topošajai nr. 2 olu dējējvistu kūtij un AS Balticovo plāniem attīstīt ārpus sprostiem dēto olu ražošanu.5, 6  Tas, ko sprostu sistēmas aizstāvim apslēpt ir visgrūtāk, ir sprostu sistēmā turēto putnu ciešanas. Tomēr arī šim izaicinājumam ir kāds spožs paraugrisinājums - SIA Alūksnes putnu ferma valdes locekļa Hermaņa Dovgija izteikums raidījumā Diena pēc dienas: “Turēšanas apstākļi pie mums ir ļoti labi. Ja vistu salīdzinātu ar cilvēku, tad sprosts tai ir kā dzīvoklis.”
 
Diemžēl arī pasakai par vistu dzīvokļiem draud atmaskošana. Pasaules zinātnieki piekrīt, ka vistu labturības standarti sprostu sistēmā ir viszemākie, un ražotnēs filmētos klipos redzamais putnu stāvoklis un nožēlojamie dzīves apstākļi ir neapšaubāmi.7,8 Tādēļ nozares pārstāvjiem, lai aizstāvētu sprostu sistēmu no dzīvnieku tiesību aktīvistiem, ar katru izteikumu jādemonstrē noliegums:
1) idejai, ka vistas ir jūtošas un cita citai svarīgas būtnes (tāpat kā kaķi, suņi un cilvēki), nevis lētu olu mašīnas; 
2) faktam, ka šai idejai pasaulē un Latvijā piekrīt gana liels cilvēku skaits, lai tie apvienotos un mērķtiecīgi celtu dzīvnieku labturības standartus.
 
Tādām trakām idejām kā nr. 1 vienmēr ir bijuši pretinieki -  gladiatoru un dzīvnieku cīņu rīkotāji, vergturi un tirgotāji, koncentrācijas nometņu apsargi, savvaļas dzīvnieku dresētāji un citi. Lai arī sprostu aizstāvim nu ir vairāki manipulatīvi rīki, ar kuriem censties iznīcināt aktīvismu un kavēt humānas sabiedrības attīstību, tam jāņem vērā savu priekšgājēju vieta cilvēces vēsturē. Tikmēr dzīvnieku aizstāvji - aktīvisti un atbalstītāji - turpina vistu labturības kampaņu un strādā pie Latvijas atbrīvošanas no sprostiem.