Viedoklis: kāpēc kažokādu industrijas dienas ir skaitītas

2018. gada 05. Februāris
Eiropas Parlamenta deputāti no Polijas, apvienība Fur Free Alliance , Eurogroup for Animals un Otwarte klatki 23. janvārī Eiropas Parlamentā Briselē atklāja izstādi Atstāsim kažokādu pagātnei. Izstāde piesaistīja lielu apmeklētāju, žurnālistu un kažokādu industrijas pārstāvju uzmanību.
 
Vairums 21. gadsimtā dzīvojošo cilvēku piekritīs, ka novilkt dzīvniekam ādu, lai to nēsātu kā apģērbu, nav ne nepieciešamība, ne greznības vai skaistuma izpausme. Eiropas Parlamentā kažokādas industriju uzskata par problēmu, pie tam tādu, kas ir nekavējoties jārisina. Pirms dažiem gadiem tik augstas institūcijas nosodījums šai nišai nebija iedomājams. Tas liecina: nākotnē kažokādām nav vietas, un šī nākotne vairs nav tālu.
 
 
Lielo interesi par pasākumu var skaidrot ar to, ka Polijā šobrīd tiek apspriests dzīvnieku labturības likums, kurā paredzēts aizliegt audzēt un nogalināt dzīvniekus kažokādu ieguvei. 
 
Polija ir trešā lielākā kažokādu ražotāja pasaulē. Likuma pieņemšana būtu lielākā uzvara dzīvniekiem ne tikai vienas valsts, bet, iespējams, arī pasaules vēsturē. Polijā valdošā partija jaunajam likumam piekrīt, savukārt kažokādu industrija - krīt panikā.
 
Zvēraudzētāju šausmas vairoja izstādes atklāšanas runas, kurās Eiropas Parlamenta deputāti nosodīja dzīvnieku mocīšanu luksuspreces ieguvei un minēja, ka, viņuprāt, kažokādu nēsā tikai iekšēji neglīts cilvēks. Piezīme, iespējams, bija domāta Fur Europe – kažokādu industrijas lobijam, kura pārstāves bija atnākušas uz izstādi kažokādās.
 
Pēc atklāšanas runām noritēja diskusija starp Eiropas Parlamenta deputātiem, zinātniekiem un aktīvistiem.
 
 
Kažokādu industrijas pārstāvji diskusijā nepiedalījās. Šis lēmums palielināja pasākuma ažiotāžu. Diskusijā jautājumu, kāpēc neesot uzaicināti industrijas pārstāvji, uzdeva Eiropas Parlamenta deputāts no Dānijas. Dānijai pieder Eiropā lielākā kažokādu industrija, kas bieži finansē politiskas kampaņas. 
 
Uz jautājumu atbildēja organizācijas, kas panāca kažokādu fermu aizliegšanu Nīderlandē, vadītāja Nikole van Gemerta: „Šeit diskutē eksperti. Kažokādu industrija jau sen ir pierādījusi, ka tā nav eksperts savvaļas dzīvnieku turēšanā.” 
 
Labāk saprast, kā kažokādu industrija izprot dzīvnieku vajadzības un labturību, palīdzēs šis infografiks. 
 
 
Pelēkā zona atspoguļo lapsas dzīves telpu savvaļā, kas ir apmēram 10 km². Sarkanais punktiņš atspoguļo platību, kas lapsai ir pieejama kažokādu fermā. 
 
Jāatzīst, ka te mazliet pārspīlēju. Īstenībā lapsai zvēraudzētavā pieder tik maz vietas, ka to apzīmējošais punkts grafikā vispār nebūtu redzams. Vienai lapsai sprostā atvēlēti 0,8 m² platības. Nākamreiz stāvot dušas kabīnē, atcerieties, ka jums tajā ir tikpat vai vairāk vietas nekā miljoniem iesprostotu savvaļas dzīvnieku visā to mūžā.
 
Lai ko darītu industrija, taisnīgums uzvarēs.
 
Kažokādu industrija asi reaģē uz sava norieta tuvumu. Polijā tās pārstāvji pieķerti, piedāvājot kukuļus politiķiem. Kāds lauksaimnieks Lietuvā panācis aizliegumu virs viņa fermas lidot droniem - iespējams, bailēs, ka fermā tiks atklāti vides aizsardzības pārkāpumi. Piesārņojums ir kārtējā zvēraudzētavām raksturīgā problēma, ko Eiropas sabiedrība vēlas atstāt pagātnē.
 
Noslēgumā vēlos citēt apvienības Fur Free Alliance biedru Marku Gloveru, kurš vadīja diskusiju Eiropas Parlamentā:
 
„Šķiet, ka tā [kažokādu industrija] dzīvo tur, kur nepastāv fakti; tā izmanto realitātes nolieguma stratēģiju un tīšuprāt iesniedz maldinošu informāciju. Kažokādas industrija rīkojas tāpat kā pagātnē rīkojās tabakas industrija. Tā cenšas lietot zinātni, es teiktu, apkaunojošā veidā, lai maldinātu cilvēkus un kavētu progresu. 
 
(..) Es ticu, ka kustība, kas cenšas pārtraukt kažokādu ražošanu, vairs nav apturama. 
 
(..) Mēs uzskatām, ka dzīvnieku audzēšana kažokādu iegūšanai jau tagad ir nelegāla, un Eiropas Komisijai ir pienācis laiks pārskatīt Padomes direktīvu 98/58, kas jau ir aizliegusi kažokādu industriju. Esmu personīgi bijis daudzās zvēraudzētavās, un apstākļi tur ir pretīgi. 
 
(...) Visiem, kas ir iesaistīti kažokādu biznesā, būtu jākaunās. Nākotnē izstādi Atstāsim kažokādu pagātnei pieminēs kā pagrieziena punktu cīņā ar šo morāli sabrukušo industriju.”

 
Raksta autore: Gabrielė Vaitkevičiūtė, https://www.tustinarvai.lt
Eiropas Parlamenta diskusijas Atstāsim kažokādu pagātnei ieraksts: http://web-events.streamovations.be/index.php/event/stream/make-fur-history
 
Lai uzzinātu vairāk par apstākļiem Latvijas zvēraudzētavās, noskaties video no pētījuma Kažokādas otra puse