Zvēraudzētavu pārkāpumu diskusijā dzīvnieki otrajā plānā

2013. gada 25. Februāris

 

Svētdien raidījumā “Nekā personīga” tika demonstrēti videomateriāli, ko 2012. gada rudenī Latvijas zvēraudzētavās filmējuši anonīmi aktīvisti. Sižetā zvēraudzētavu darbinieki minēja, ka turēt dzīvniekus sliktos apstākļos nav viņu interesēs, jo tādējādi cieš šīs industrijas produkts – kažokāda. 
 
“Kažokzvēru” audzēšana ir uzņēmējdarbība, kurā vissvarīgākā ir peļņas gūšana, tādēļ ir savādi apgalvot, ka šajā vienādojumā tiek ņemtas vērā dzīvnieku intereses. “Rūpes” par dzīvniekiem šajā modelī ir minimālas un sniedzas tikai tik tālu, lai tā joprojām būtu ienesīga nodarbe. Jāpiezīmē, ka pašreizējie labturības noteikumi atļauj tādus zvēraudzēšanas apstākļus, kuros nav iespējams apmierināt lapsu un ūdeļu fizioloģiskās un etoloģiskās vajadzības, kā to prasa Dzīvnieku aizsardzības likums. 
 
Pretēji zvēraudzētāju apgalvotajam, vesels kažoks vēl nenozīmē pieņemamu dzīvnieka labturību. Sižetā redzamā būru “centimetru skaitīšana” ir traģikomiska, jo neatspoguļo problēmas būtību – dzīve zvēraudzētavās nav iespējama bez ciešanām, lai arī par cik centimetriem palielinātu krātiņu. Iesprostojot savvaļas dzīvniekus mazāk nekā 1 m2 šaurā būrī, kurā viņiem nav iespējams īstenot instinktīvu uzvedību, viņi cieš no stresa, frustrācijas, stimulu trūkuma, kas rada fizioloģiskas izmaiņas smadzenēs un uzvedības traucējumus. 
 
Sižetā izskanējušais apgalvojums, ka vetārsts katru dienu apskata visus dzīvniekus un tos ārstē, acīmredzami neatbilst patiesībai, jo video redzamo dzīvnieku veselības problēmas nav izveidojušās dažu stundu vai pat dienu laikā.
 
Pārtikas un veterinārā dienesta pārstāvji apgalvo, ka nekad pārkāpumus zvēraudzētavās nav atraduši. Pārbaudes tiekot veiktas tikai reizi gadā. Jāatzīmē, ka arī ārvalstīs valstu veterinārie dienesti nespēj konstatēt pārkāpumus zvēraudzētavās, kur ir tādas pašas problēmas, tādējādi parādot, ka kažokzvēru audzēšana ir grūti kontrolējama.
 
Medijos zvēraudzētavas tiek aplūkotas no ekonomiskā izdevīguma viedokļa, taču dzīvnieki nav tikai ekonomiski objekti, bet gan sajūtošas būtnes, kam ir savas intereses un vajadzības. Daļu no šīm vajadzībām aizsargā Dzīvnieku aizsardzības likums, un peļņa nav arguments, lai to pārkāptu. 
 
„Dzīvnieku brīvība” uzskata, ka dzīvnieku turēšana apstākļos, kas rupji pārkāpj viņu vajadzības, ir kaitēšana, kurai nav attaisnojuma. Aicinām slēgt šo industriju tāpēc, ka šī nozare ir acīmredzami ētiski problemātiska. Dzīvnieku aizsardzība ir viens no jautājumiem, kas norāda uz sabiedrības morālā brieduma un attīstības pakāpi. Ne velti daudzās Eiropas valstīs dzīvnieku audzēšana kažokādu ieguvei ir aizliegta, aizvien vairāk neatkarīgiem zinātniekiem un speciālistiem esot vienisprātis, ka nekādas labturības normas to nevar padarīt ētiski pieņemamu. Kā rāda vairāku valstu prakse, ievērojami uzlabojot labturības prasības, šī industrija iznīkst, jo to ievērošana vienkārši nav izdevīga – dzīvnieku intereses ir tiešā pretrunā ar cilvēku vēlmi gūt peļņu.
 
Lai kliedētu šos un citus pārpratumus jau aizsāktajā diskusijā, kā arī paustu savu nostāju dzīvnieku aizsardzības jautājumos, biedrība “Dzīvnieku brīvība” trešdien, 27. februārī plkst. 14.00 rīko preses konferenci Birojnīcā, Dzirnavu ielā 84 k-2 (Berga Bazārs), Rīgā.