Aizliegumi ārvalstīs

 

Eiropas Savienības likumi un ieteikumi saistībā ar kažokzvēru audzēšanu

Eiropas Savienības valstīs, kā arī ASV un Austrālijā ir aizliegta kaķu un suņu kažokādu tirdzniecība, jo suņi un kaķi uzskatāmi par mīļdzīvniekiem. ES valstīs, Meksikā un Horvātijā aizliegta arī roņādu tirdzniecība. Vairāk nekā 60 pasaules valstīs aizliegta kāju slazdu izmantošana savvaļas dzīvnieku ķeršanai. Kāju slazdi tiek uzskatīti par ļoti nežēlīgu dzīvnieku notveršanas metodi: dzīvniekam uzkāpjot uz slazda, ar lielu spēku aizcērtas slazda metāla spīles, kas bieži izraisa nopietnus ievainojumus. Cenšoties tikt brīvībā, dzīvnieki cenšas atlauzt metāla spīles, tās graužot, tādēļ dzīvniekus mēdz atrast ar izlauztiem zobiem. Izmisīgi mēģinājumi atbrīvoties no slazda mēdz beigties ar to, ka dzīvnieks nograuž sev kāju, kas notverta slazdā, un aizbēg. Tas, visticamāk, beidzas ar lēnu un mokošu infekciju izraisītu nāvi. Ja dzīvnieks nav nomiris no sala vai viņu nav apēdis kāds plēsējs, mednieki viņu nogalina kādā no atļautajiem veidiem. Piemēram, ASV atļauti šādi nogalināšanas veidi: pārlaužot sprandu, nosmacējot, apdullinot, nositot ar āmuru, lāpstu vai citu rīku, noslīcinot vai nošaujot.

2009. gadā pieņemtā direktīva par dzīvnieku aizsardzību kaušanas un nonāvēšanas laikā paredz, ka, sākot ar 2013. gada 1. janvāri, jābūt ieviestiem vairākiem uzlabojumiem, piemēram, nogalināšanai jānotiek kompetentas, sertificētas personas uzraudzībā un jāievēro specifiskas tehniskās prasības, nogalināšanā izmantojot oglekļa monoksīdu.

Saskaņā ar Eiropas Padomes 1999. gada ieteikumiem saistībā ar kažokzvēru audzēšanu dzīvniekus, kas dzimuši savvaļā, un tādus dzīvniekus, kas pieder sugām, kuras nespēj adaptēties dzīvei nebrīvē, nevajadzētu turēt kažokzvēru audzētavās.

2001. gadā izdotie Eiropas Komisijas Dzīvnieku veselības un labturības zinātniskās komitejas pārskata par kažokzvēru audzēšanu ieteikumi paredz, ka visu sugu kažokzvēru audzētavās būtu jāievieš tādas mītnes, kuras nodrošina visas dzīvnieku nepieciešamības. Tomēr šī pārskata ieteikumiem šobrīd nav juridiska spēka.

 

Valstis, kurās ir aizliegta kažokzvēru audzēšana

Austrija

Austrijā jau 1998. gadā tika pieņemts aizliegums audzēt kažokzvērus kažokādu ieguvei sešās no deviņām federālajām zemēm, un pārējās trīs federālajās zemēs tika pieņemti tik stingri labturības noteikumi, ka uzturēt kažokzvēru audzētavas vairs nebija ekonomiski izdevīgi. Tādējādi kopš 1998. gada Austrijā vairs nepastāv kažokzvēru audzētavas. 2004. gadā tika pieņemts likums par kažokzvēru audzēšanas aizliegumu visā Austrijā. 1998. gada aizliegumi atstāja pozitīvu iespaidu uz situāciju kažokzvēru audzēšanas nozarē citās valstīs (vēlāk pieņemti aizliegumi Lielbritānijā, Horvātijā, Nīderlandē un citviet).

Lielbritānija

Lielbritānija ir pirmā valsts pasaulē, kurā aizliegta kažokzvēru audzēšana. 2000. gadā tika pieņemts likums par kažokzvēru audzēšanas aizliegumu Anglijā un Velsā, pamatojoties uz sabiedrības morāles principiem — sabiedrības vairums uzskatīja kažokzvēru audzēšanu par nepieņemamu. Valdība pieņēma šo likumu, atzīstot, ka turēt dzīvniekus nebrīvē un nogalināt, vienīgi lai iegūtu viņu kažokādas, ir netaisnīgi un tas ir nevajadzīgs ļaunums. Likums stājās spēkā 2003. gada 1. janvārī. Arī Skotijas parlamentā 2002. tika pieņemts tāds pats aizliegums, kaut arī pēdējā kažokzvēru audzētava tur bija pārtraukusi darbību jau 1993. gadā.

Horvātija, Bosnija un Hercegovina un Bulgārija 

Horvātijā likums par kažokzvēru audzēšanas aizliegumu tika pieņemts 2007. gadā, un tas pēc 10 gadu pakāpeniskas pārejas stājas spēkā 2017. gada 1. janvārī. Tomēr, tā kā 10 gadus ilgā laika posmā kažokzvēru audzētavās tiks turēti un nogalināti neskaitāmi dzīvnieki un tā kā aizliegums neattiecas uz kažokādu un to izstrādājumu tirdzniecību, Horvātijas dzīvnieku tiesību aktīvisti turpina organizēt kampaņas par kažokādu tirdzniecības aizliegumu.

Bosnijas un Hercegovinas parlamentā 2009. gadā, drīz pēc aizlieguma Horvātijā, tika pieņemts tāds pat likums par kažokzvēru audzēšanas aizliegumu ar pakāpenisku pāreju līdz 2018. gadam.

Arī Bulgārijā kažokzvēru audzēšana ir aizliegta.

Nīderlande

Īpaši ievērojams ir 2012. gada decembrī pieņemtais kažokzvēru audzēšanas aizliegums Nīderlandē, jo šobrīd Nīderlandes kažokzvēru nozare ir viena no lielākajām pasaulē (katru gadu 160 Nīderlandes ūdeļu audzētavās tiek nogalināti aptuveni 6 miljoni ūdeļu) un par spīti šīs nozares ekonomiskajam izdevīgumam aizliegums ieviests ētisku apsvērumu dēļ. Jau 1990. gadu vidū Nīderlandē aizliedza lapsu un šinšillu audzēšanu, un 2009. gadā Nīderlandes parlamenta apakšpalātā sāka apspriest arī ūdeļu audzēšanas aizliegumu, taču Senāts ar balsojumu kavējās. Galu galā izlemts aizliegt arī ūdeļu audzēšanu, un līdz 2024. gadam Nīderlandē pakāpeniski tiks slēgtas visas ūdeļu fermas.

Slovēnija

2013. gada martā Slovēnijas parlaments ar 95% atbalstu nobalsoja par vairākiem grozījumiem dzīvnieku aizsardzības likumā. Viens no tiem bija aizliegums audzēt kažokzvērus (ar divu gadu pārejas periodu), jo audzētavās nav iespējams nodrošināt šiem dzīvniekiem pienācīgus dzīves apstākļus. Tāpat Slovēnijā vairs nav atļauta arī dzīvnieku medīšana ar nolūku iegūt kažokādas, kā arī dzīvnieku audzēšana ādas un dūnu ieguvei.

Valstis, kurās ir ierobežota kažokzvēru audzēšana

Šveice

Šveices likumos noteikti stingri kažokzvēru audzēšanas noteikumi, kuru dēļ šo dzīvnieku audzēšana ir nerentabla un valstī nav kažokzvēru audzētavu. Minētie labturības noteikumi ir līdzīgi noteikumiem šo dzīvnieku turēšanai zoodārzos: divām polārlapsām vai jenotsuņiem jānodrošina minimāli 40 m2 zemes, kurās tie var rakties, vieta, kur paslēpties, un 8 m2 plata noslēgta telpa. Divām rudajām lapsām jānodrošina vismaz 100 m2 liela zemes platība, vieta, kur paslēpties, un 10 m2 liela platība iekštelpās. Divām ūdelēm vai seskiem jānodrošina vismaz 15 m2 liela zemes platība un baseins ar ūdeni.

Dānija

Dānijā, kas ir viena no kažokādu audzēšanas lielvalstīm, 2009. gadā pieņemts likums par lapsu audzēšanas aizliegumu ar pakāpenisku pāreju līdz 2017. gadam (izņemot divas lapsu audzētavas, kuru īpašniekiem šī uzņēmējdarbība veido galvenos ienākumus — tiem audzētavu darbība jāizbeidz līdz 2023. gadam). Tomēr ūdeļu audzēšana Dānijā vēl joprojām ir atļauta; Dānija ir otrā lielākā ūdeļādu ražotājvalsts pasaulē (pirmajā vietā ir Ķīna).

Itālija

2008. gadā Itālijā, līdzīgi kā Šveicē, tika pieņemti stigri likumi kažokzvēru audzēšanas labturības jomā. Lai turētu šinšillas un lapsas kažoku ieguvei, Itālijā tām jānodrošina aploki uz zemes (nevis būri), migas, objekti, ar ko spēlēties, un ūdenstilpne peldēšanai. Šī iemesla dēļ pēdējā šinšillu audzētava Itālijā beidza darbību 2012. gadā.

Zviedrija

Zviedrijā 1995. gadā, ņemot vērā sabiedrības kritiku par apstākļiem, kādos kažokzvēru audzētavās tiek turētas lapsas (šie apstākļi nespēj nodrošināt dzīvnieku vajadzības), tika pieņemts likums, ar kuru aizliegts kažokzvēru audzētavām turēt lapsas krātiņos un kurā noteikts, ka lapsām jānodrošina apstākļi, kuros tās var brīvi kustēties, rakties zemē un socializēties ar citām lapsām. Ievērojot šīs prasības, audzētājiem lapsu turēšana nav izdevīga, tādējādi lapsu audzēšana kažokādām Zviedrijā vairs nenotiek.

Vācija

Vairākās Vācijas federālajās zemēs — Bavārijā, Hesenē, Ziemeļreinā-Vestfālenē un Šlēsvigā-Holšteinā — kažokzvēru audzēšana ir aizliegta. Pārējās federālajās zemēs kažokzvēru audzētavām nepieciešamas licences.

 

Kažokādu un to izstrādājumu tirdzniecības aizliegumi

Šobrīd dažās pilsētās, tostarp Rietumholivudā, Dublinā un tās apkaimē un Tralī, ir pieņemts aizliegums pārdot kažokādas un to izstrādājumus. Rietumholivudas pilsētā šāds lēmums tika pieņemts 2011. gadā, un tas stājā spēkā 2013. gada septembrī. Rietumholivudā ir aptuveni 200 apģērbu veikalu, no kuriem lēmuma pieņemšanas laikā gandrīz pusē tika pārdoti kādi kažokādu izstrādājumi, un aplēses liecināja, ka to vērtība ik gadus sasniedza aptuveni divus miljonus dolāru. Kopš septembra kažokādas šīs pilsētas veikalos netiek tirgotas.

Izraēlā izskatīšanas stadijā šobrīd ir likumprojekts par kažokādu ievešanas un tirdzniecības aizliegumu. Ja šis likumprojekts tiks pieņemts, Izraēla būs pirmā valsts pasaulē, kurā būs aizliegta kažokādu tirdzniecība (izņēmuma kārtā būs atļauts ievest lapsādas reliģisku iemeslu dēļ: tā kā ultraortodoksālie ebreji pauda pretestību pret šo likumprojektu, viņu reliģisko svētku tērpa sastāvdaļu — lapsādas cepuru — izgatavošanai būs atļauts ievest lapsādas).

Paraksties par nežēlīgās kažokādu industrijas slēgšanu Latvijā!