Industrijas fakti

Kažokādu industrija pasaulē

Aptuveni 80–85% kažokādu pasaulē iegūst no kažokzvēru audzētavu dzīvniekiem, pārējo daļu — no savvaļā noķertiem dzīvniekiem. Katru gadu kažokzvēru audzētavās tiek nogalināts milzīgs skaits dzīvnieku: 2011. gadā tika nogalināti apmēram 57 miljoni ūdeļu un lapsu. Visvairāk kažokādu ieguvei tiek audzētas ūdeles. Nebrīvē tiek turētas un nogalinātas arī lapsas, šinšillas, jenotsuņi, truši un citi dzīvnieki, dažviet pasaulē arī suņi un kaķi. Lielākā ūdeļu audzētājvalsts ir Dānija (15 miljonu ūdeļu ādu 2011. gadā), bet lapsu — Somija (1,8 miljoni lapsu ādu 2011. gadā).

Arī Ķīna ir viena no industrijas lielvalstīm — tajā ik gadu nogalina aptuveni 12 miljonus kažokzvēru. Turklāt kažokzvēru audzētājus šajā valstī neierobežo nekādi labturības noteikumi, un dzīvniekiem ādu mēdz novilkt, viņiem vēl dzīviem esot. Finansiālā ziņā kažokādu pārdošanas apjomi 2010. gadā sasniedza 14 miljardus dolāru, ievērojami paaugstinoties kopš 1999. gada astoņiem miljardiem. Viens no galvenajiem iemesliem — augošais pieprasījums pēc kažokādu izstrādājumiem Tālo Austrumu valstīs un Krievijā.

Eiropas Kažokzvēru audzētāju asociācija apgalvo, ka 2011. gadā tajā bija 7200 kažokzvēru audzētāju, audzētavās tika nodarbināti līdz 60 000 pilna laika darbinieku un kažokzvēru barībā tika izmantots 1 miljons tonnu dzīvnieku subproduktu no zivkopības un lopkopības industrijas. 

Kažokādu industrija Latvijā

Latvijas Zvērkopju asociācija apgalvo, ka 2011. gadā industrijā bija nodarbināti 400 cilvēku (mazāk par 0,05% no visiem valstī nodarbinātajiem), eksporta apjoms bija 5,6 miljoni latu, nodokļos nomaksāts ap 700 000 latu. 90% kažokādu realizētas Kopenhāgenas un Helsinku kažokādu izsolēs, galvenokārt, uzpircējiem no Ķīnas un Krievijas. 

Latvijā šobrīd darbojas septiņas lapsu un/vai ūdeļu audzētavas un aptuveni 25 šinšillu audzētavas, kurās 2012. gada pirmajā pusē reģistrēti 442 850 dzīvnieki. 2011. gadā peļņas un modes vārdā Latvijas zvēraudzētavās dzīvība tika atņemta 350 000 ūdelēm, 9100 lapsām un 3088 šinšillām. Par laimi, līdz šim kažokādu dzīvnieku audzētavu skaits Latvijā ir samazinājies — vēl 1989. gadā 24 audzētavās nonāvēja 1 100 000 ūdeļu. Tomēr šobrīd draud aizsākties pretēja tendence.

Kažokādu ražošanas ietekme uz vidi

Bieži vien industrijas pārstāvji cenšas attaisnot savu peļņas gūšanas veidu, apgalvojot, ka viņu uzņēmējdarbība ir saudzīga pret vidi. Patiesībā kažokādu ražošanas procesā tiek nodarīts ievērojams kaitējums videi — ūdens piesārņojums, gaisa piesārņojums, ievērojams enerģijas patēriņš, ādu apstrādē izmantotās toksiskās vielas, piemēram, formaldehīds, hroms, naftalīns un citas, kā arī augsts CO2 izmešu daudzums. Nesen Nīderlandē veiktos neatkarīgos pētījumos noskaidrots, ka kažokādas ir visneekoloģiskākais apģērba izgatavošanas materiāls. Kažokādu ražošana pēc 17 no 18 būtiskiem parametriem ir 2–28 reizes kaitīgāka videi par citu materiālu ražošanu. Šajos parametros ietverts toksiskums, resursu patēriņš, ietekme uz klimata izmaiņām, ozona slāņa noārdīšanos, augsnes paskābināšanos, saldūdeņu un jūras eitrofikāciju u.c.

 
Dzīvnieku turēšanas apstākļi zvēraudzētavās

Zvēraudzētavās nav iespējams apmierināt pat dzīvnieku dabīgās pamatvajadzības. Lapsas un ūdeles tur ieslodzītas šauros drāšu sprostos, kur dzīvnieku iespēja kustēties ir minimāla. Dzīvniekiem ir liegta instinktīva uzvedība, tā radot hronisku stresu un frustrāciju. Tas dzīvniekiem izraisa psihiskas saslimšanas, kas izpaužas apātijā, bezmērķīgā stereotipiskā uzvedībā, agresijā pret citiem dzīvniekiem un sevis kropļošanā, kā arī kanibālismā. Lapsas un ūdeles ir savvaļas dzīvnieki, un būru palielināšana vai “bagātināšana” ar koka vai kaula rotaļlietām viņiem lielu labumu nedos. Peļņa asas konkurences apstākļos iespējama, tikai mazinot izdevumus uz dzīvnieku labturības rēķina. Ņemot vērā industrijas specifiku, pieņemami dzīvnieku turēšanas apstākļi šajās zvēraudzētavās vienkārši nav iespējami. 

Sabiedrības nostāja zvēraudzēšanas jautājumā

Industrijas pārstāvji vislabprātāk aizbildinās ar saimnieciskajiem un ekonomiskajiem rādītājiem, tādējādi cenšoties piesegt būtisku industrijas patiesību: savvaļas dzīvnieku audzēšana kažokādu ieguvei nav iespējama humānā veidā. Zvēraudzētāji jau laikus cenšas spodrināt savu tēlu, atsaucoties uz augstiem labturības standartiem un ētisku attieksmi pret dzīvniekiem. Taču tas tikai maldina cilvēkus, slēpjot zvēraudzētavās turēto dzīvnieku neizbēgamās ciešanas un mokpilno nāvi. Apgalvojums, ka audzēt šos dzīvniekus kažokādu ieguvei ir dabīgi, ir nepamatots — nav nekā dabīga mākslīgā dzīvnieku pavairošanā, viņu turēšanā šauros būros zvēraudzētavās un nogalināšanā, ūdeles nosmacējot ar gāzi, bet lapsas nositot ar elektrošoku (viens vada gals tiek ievietots dzīvnieka mutē, otrs — anālajā atverē).

Sabiedrībai kļūstot informētākai par kažokādu ieguves procesu, tās atbalsts industrijai strauji krīt. Viscaur pasaulē socioloģiskie pētījumi rāda, ka informētā sabiedrībā dzīvnieku audzēšanu kažokzvēru ieguvei atbalsta niecīgs cilvēku skaits. Nav brīnums, ka ētisku iemeslu dēļ arvien vairāk valstīs tiek aizliegta kažokzvēru audzēšana

Paraksti sabiedrības iniciatīvu par kažokzvēru audzēšanas aizliegšanu Latvijā, lai palīdzētu izbeigt nežēlīgu izturēšanos pret dzīvniekiem!