5 iemesli, kāpēc uzņēmumiem jāatbild par dzīvnieku labturību

2018. gada 05. Jūlijs

Latvija varētu lepoties ar to, ka ir dzīvniekmīļu valsts: vairāk nekā 90% iedzīvotāju rūp dzīvnieku labturība.1 Tomēr viedokļi vien, ja tiem neseko darbība, nekādi neuzlabo dzīves apstākļus Latvijā audzēto dzīvnieku miljoniem. Mūsu dzīvesveids, pārtikas, apģērba un izklaides izvēle ietekmē milzīgu dzīvnieku skaitu. Īpaši liela ietekme ir uzņēmumiem: mūsu iecienītāko preču ražotājiem; veikaliem, kuros iepērkamies; viesnīcām, restorāniem un kafejnīcām, kuras apmeklējam.

Apzinoties savu nozīmīgo lomu sabiedrībā, neskaitāmi uzņēmumi visā pasaulē aktīvi iesaistās lokālu un globālu problēmu risināšanā un ir gatavi atbildēt par savas darbības sekām. To sauc par uzņēmumu sociālo atbildību jeb korporatīvo sociālo atbildību.2
 
Dzīvnieku labturības uzlabošanai šādas sociāli atbildīgas biznesa prakses patlaban ir nepieciešamas vairāk nekā jebkad agrāk. Latvijā vairāk nekā 2 miljoni dējējvistu tiek turētas sprostos, kas atzīta par viscietsirdīgāko no visām vistu turēšanas metodēm.3,4 Kaut arī iejūtīga izturēšanās pret dzīvniekiem un to aizsargāšana pasludināta par mūsu ētisko pienākumu pat likumdošanas ietvaros, dzīvnieku labturības jomā Latvija būtiski atpaliek no pārējās Eiropas Savienības, kur jau teju 50% vistu dzīvo ārpus sprostiem.5,6
 
“Dzīvnieku brīvība” aicina Latvijas sabiedrību, uzņēmumus un ražotājus atteikties no nežēlīgās vistu turēšanas sprostos. Dzīvnieku aizstāvības kampaņās un aktivitātēs īpaši cenšamies uzrunāt uzņēmumus, jo tie, ieviešot sociāli atbildīgu vistu labturības politiku, spēj visātrāk un visvienkāršāk panākt vislielākās pozitīvās pārmaiņas putnu dzīves apstākļos.

1. Uzņēmums vienmēr nopirks vairāk nekā indivīds, tātad nosaka dzīves apstākļus daudz lielākam dzīvnieku skaitam.

Piemēram, preču izplatītājs “Sodexo”, kas darbojas  80 pasaules valstis, vienā gadā izlieto tik daudz olu un to produktu, cik izdēj apmēram 750 000 vistu, kas ir gandrīz trešdaļa no visām Latvijas vistām. “Sodexo” pēc starptautiskas dzīvnieku aizstāvju informatīvās kampaņas ir apņēmies pārtraukt izmantot sprostos dētas olas un lepojas ar savu ieguldījumu dzīvnieku labturības attīstībā.7 Šis ir tikai viens no piemēriem tam, kā dzīvnieku aizstāvībai plašākā mērogā ir nepieciešama uzņēmumu iesaistīšanās.

2. Uzņēmums vistiešākajā veidā ietekmē ražošanas veidus.

Vairums patērētāju nepērk produktus tieši no ražotāja – to dara uzņēmumi, kas pēc tam pārdod tos un no tiem gatavotus ēdienus saviem klientiem. Latvijas lielākie olu ražotāji jau piedāvā un attīsta alternatīvas sprostos dētajām olām8, taču, kamēr uzņēmumi to pieprasa, līdztekus turpina arī sprostos turēto vistu olu ražošanu.

3. Uzņēmums ir savu cenu noteicējs un var veicināt ētiskāku produktu pieejamību Latvijas sabiedrībai. 

Šobrīd sprostos dētās olas ir vislētākās, tādēļ kampaņa pret vistu turēšanu sprostos rada jautājumus par ētiskāku produktu pieejamību, kā arī par to cenām. Lai arī, aplūkojot veikalu piedāvājumu, rodas iespaids, ka ārpus sprostiem dētās olas ir daudz dārgākas, kūtī dētas olas pašizmaksa ir tikai par 20% (dažiem centiem) augstāka par sprostā dētas olas pašizmaksu.9 Ražotāji norāda, ka gala cenu tāpat nosaka tirgojošie uzņēmumi.10 Latvijas restorāni, kas jau aizstājuši sprostu olas ar humānākām alternatīvām, savu ēdienu cenas nav paaugstinājuši.11

4. Uzņēmumu publiskās apņemšanās ietekmē piegādes ķēžu nākotni.

Uzņēmums, kam objektīvi apstākļi (piemēram, piedāvājuma nepietiekamība) liedz mainīt savu piegādes ķēdi uzreiz, var mērķtiecīgi strādāt pie tās uzlabošanas, atsakoties no sprostu olām ar pārejas periodu līdz 2025. gadam. Publiska apņemšanās ir svarīgs signāls visai sabiedrībai, tai skaitā patērētājiem, citiem uzņēmumiem, likumdevējiem un ražotājiem. Publiska apņemšanās pamato sprostu nomaiņas nepieciešamību un veicina ētiskāka piedāvājuma attīstību, kas ir visas sabiedrības interesēs.

5. Mūsdienīga uzņēmējdarbība ietver arī caurredzamu dzīvnieku labturības politiku.

Ikvienam patērētājam pirms preces izvēlēšanās ir tiesības  saņemt pilnīgu informāciju par to, tajā skaitā par produktu izcelsmi un ražošanas procesu.12 Par milēniāļiem dēvētā paaudze dod priekšroku ētiskai produkcijai un sociāli atbildīgiem uzņēmumiem.13 Uzņēmums, kas nevēlas veidot ētisku un caurredzamu piegādes ķēdi, izvairās no atbildības par savu darbību un tās ietekmi uz dzīvniekiem, kā arī no atbildības pret Latvijas sabiedrību. Savukārt tie veikali un ēdināšanas uzņēmumi, kuri publiski vēsta par sevis īstenoto dzīvnieku labturības politiku, ir pozitīvs piemērs visai nozarei, jo demonstrē savu patieso kvalitāti un atbildības līmeni.
 
 
Organizācija “Dzīvnieku brīvība” ietilpst starptautiskajā aliansē “Open Wing Alliance”, kas strādā, lai izbeigtu vistu turēšanu sprostos visā pasaulē. Mēs esam par līdzcietīgu attieksmi pret dzīvniekiem, par līdzdalīgas sabiedrības attīstību un uzņēmumu sociāli atbildīgu darbību.
 
Uzņēmumu iesaistes kampaņas ietvaros aicinām dažādu nozaru uzņēmumus ieviest publisku vistu labturības politiku, kā arī informējam sabiedrību par putnu dzīves apstākļiem sprostos un par uzņēmumu sociālo atbildību. Latvijā jau izziņotās vistu labturības politikas tuvā nākotnē atbrīvos no ciešanām sprostos apmēram 500 000 dzīvnieku gadā. Tās ir uzvaras gan dzīvniekiem, gan mūsdienīgai un savas vērtības cienošai Latvijai.

Arī TU veido dzīvniekiem labvēlīgāku pasauli.

Izmanto savu balsi, zināšanas un sociālos tīklus neaizsargāto aizstāvībai – aicini sev zināmu uzņēmumu atteikties no sprostos dētām olām, apsveic tos, kas jau rīkojas dzīvnieku labā, un paraksti petīciju pret vistu turēšanu sprostos