Dzīvnieku brīvības viedoklis par grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likumā

2019. gada 23. Janvāris
Saeima ir lēmusi 24. janvāra sēdē izskatīt likumprojektu par Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) mazināšanu gaļai, piena produktiem, olām un maizei. Šo likumprojektu iesnieguši pieci Saeimas deputāti (A.Gobzems, J.Dūklavs, A.Krauze, J.Stepaņenko, K.Sprūde), un kā vienīgais konsultāciju partneris likumprojekta anotācijā minēta "Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome" (LOSP)(1). Ņemot vērā pietiekamas neatkarīgas analīzes trūkumu par šādu grozījumu ietekmi uz tautsaimniecību, kā arī paredzamo ietekmi uz apkārtējo vidi, iedzīvotāju veselību un valsts budžetu, aicinām likumprojektu neatbalstīt.
 
Uz grozījumu paredzamo ietekmi uz apkārtējo vidi un patērētāju veselību norāda sekojoši fakti: 
  • Apvienotās nāciju organizācijas (ANO) novērtējumi liecina, ka industriālā lopkopība rada līdzīgu daudzumu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju (14.5%), kā transporta nozare kopā (14%) (2).
  • ANO paspārnē strādājošas zinātnieku grupas š.g. 16. janvārī publicētie secinājumi parāda, ka veselīgāka diēta, kas vidēji ietver cūkgaļas un liellopu gaļas samazināšanu uzturā par 50%, arī šīs emisijas samazinātu aptuveni uz pusi (3).
  • Pasaules veselības organizācija (PVO) jau 2015. gadā norādīja uz cūkgaļas un liellopu gaļas negatīvo ietekmi uz veselību (4).
  • Veselības ministrija iesaka samazināt sviesta un treknas gaļas patēriņu (5). Vērts arī atzīmēt, ka, saskaņā ar Eurosat 2016. gadā veikto izvērtējumu, vairāk nekā 88,6% Latvijas iedzīvotāju uzturā lietoja mazāk augļu un dārzeņu, nekā iesaka PVO (6). 
 
Lai izdarītu secinājumus par rosināto izmaiņu ietekmi uz tautsaimniecību, būtiski ir izvērtēt neseno PVN samazināšanu augļiem un dārzeņiem. Atbilstošu sākotnējo analīzi, kas publicēta š.g. 7. janvārī, ir veikuši Latvijas Bankas eksperti (7), secinot: “Vispusīgs PVN pārmaiņu ex-post ietekmes izvērtējums ir pirmais solis, lai varētu sākties ar faktiem pamatota diskusija, cik lietderīgi ir (1) pagarināt samazināto PVN likmi Latvijas raksturīgiem augļiem un dārzeņiem pēc 2020. gada; (2) paplašināt to uz citiem pārtikas produktiem. Ja vēlamies iegūt maksimāli objektīvu zemākas PVN likmes ietekmes izvērtējumu, tas jāuztic no nozares neatkarīgiem ekspertiem.”
 
Vēlamies uzsvērt, ka rosināto izmaiņu ekonomiskā ietekme tomēr atšķirtos no PVN samazinājuma augļiem un dārzeņiem ietekmes:
  • Atiecībā uz sociālo vienlīdzību: Likumprojekta anotācijā minēts, ka “vidējais atalgojums augļu un dārzeņu ražošanas un tirdzniecības nozarē pieauga pat par 8.9%” (1). Taču jāatzīmē, ka saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem šis algu pieaugums ir līdzīgs, kā atbilstošajā periodā valstī kopumā (8.6%) (8). Tātad atbilstošajos uzņēmumos lielākie ieguvēji no PVN samazināšanas bija nevis darbinieki, bet gan uzņēmumu īpašnieki. Saskaņā ar CSP datiem, gan gaļas, gan piena, gan konditorejas produktu ražošanas uzņēmumi vidēji ir lielāki (9). Tādēļ līdzīgas izmaiņas šiem uzņēmumiem varētu vēl vairāk palielināt ienākumu koncentrāciju un palielināt nevienlīdzību Latvijas sabiedrībā, salīdzinot ar PVN izmaiņām augļiem un dārzeņiem.
  • Latvijas Bankas ekspertu analīzē paustais viedoklis ir, ka “PVN likmes samazinājuma ietekme uz valsts budžeta ieņēmumiem var būt tikai negatīva.”
  • Attiecībā uz veselības aprūpes izmaksām: samazinot PVN gaļai, papildus netiešās izmaksas budžetā nosaka fakti, ka pārlieks gaļas patēriņš rada veselības problēmas, un veselības aprūpi Latvijā daļēji finansē valsts. Piemēram, 2018. gada 6. novembrī publicētā Oksfordas Universitātes pētījumā par 149 pasaules reģioniem secināts, ka nodokļi cūkgaļai un liellopu gaļai būtu jāpaaugstina. Latvija šajā pētījumā atsevišķi nav apskatīta, taču augstu ienākumu valstīs veselības aprūpes izmaksas kompensētu nodoklis, kas paaugstinātu gaļas cenas par vidēji par 21%, bet, piemērām, Polijā - par 15.55% (10). 
 
Ņemot vērā neatkarīgas informācijas trūkumu par grozījumu ietekmi uz tautsaimniecību, kā arī augstāk minētos apsvērumus par ietekmi uz apkārtējo vidi, iedzīvotāju veselību un valsts budžetu, lūdzam likumprojektu neatbalstīt. 
 
 
Avoti:
(8) Centrālās statistikas pārvaldes datubāzes. (Salīdzināts bruto atalgojums 2018.g.1.pusgadā un 2017.g.1.pusgadā.)
(9) Centrālās statistikas pārvaldes datubāzes. Nodarbināto skaits uzņēmumā vidēji (2007.): Gaļas un gaļas produktu ražošana, pārstrāde un konservēšana: 29.12 Augļu un dārzeņu pārstrāde un konservēšana: 9.80 Piena produktu ražošana: 47.75; Konditorejas un miltu izstrādājumu ražošana: 14,38%.