Kažokādu ražotnes apciemojums

2013. gada 06. Oktobris

Piektdien, 4. oktobrī, devāmies uz “Latvijas Zvēraudzētāju asociācijas” rīkoto atvērto durvju dienu Nīderlandes uzņēmumam “Van Ansem” piederošajā lielākajā Latvijas zvēraudzētavā “Baltic Devon Mink”. Zvēraudzētava atrodas Iecavas novada “Abačās”. Ik gadu tajā tiek izaudzētas un nogalinātas 300 000 Amerikas ūdeles. Šobrīd notiek būvniecības darbi, lai zvēraudzētavu vēl vairāk paplašinātu.

Ierodoties zvēraudzētavā, saņēmām norādījumus, ka, atšķirībā no žurnālistiem, mums fotografēt ir aizliegts. Tāpat netika ļauts apiet apkārt zvēraudzētavai pa ārpusi. Gaidot mūsu grupas sakomplektēšanu, šokēti konstatējām, ka pa zvēraudzētavu ekskursijā tiek vesti jaunāko klašu skolēni no Iecavas. Acīmredzot, ar nolūku ieaudzināt līdzcietīgu izturēšanos pret dzīvniekiem jau no mazotnes.

Pēc brīža grupa nokomplektējās, un, pievienojoties uniformā tērptam policistam, devāmies visi iekšā. Apmeklētāji tika ievesti tikai pāris nojumēs. Patstāvīga pārvietošanās zvēraudzētavas teritorijā netika atļauta.

Lai gan ūdeles ir nakts dzīvnieki, šeit publiskai apskatei izvēlētie dzīvnieki izskatījās aizdomīgi miegaini un mazaktīvi pat salīdzinot ar ūdelēm, kuras vērojām zvēraudzētavā Lāčplēsis ZF, kad ieradāmies pārbaudīt apkārtējo iedzīvotāju sūdzības par putniem.

Aptuveni simts metru garās rindās izvietotajos 70x30x45 cm izmēra sprostos (pāris kurpju kastu lielumā) ar režģu sieta grīdu tiek turētas katrā pa 3 ūdelēm. Uz sprostiem atradās no maltām zivīm un vistu galvām un iekšām sastāvošas barības pļekas. Kā jau tas bija sagaidāms, nekādas acīmredzas šausmas neieraudzījām un tikai iepriekš lasītie zinātnieku atzinumi par šauro būru un stimuliem nabadzīgās vides nopietno ietekmi uz ūdeļu psihi ļāva nojaust par dzīvnieku patieso stāvokli. Šīs ūdeles atradīsies sprostos vēl aptuveni mēnesi līdz tiks nosmacētas gāzes kamerās ar oglekļa dioksīdu.

Apskatījām arī barības sagataves cehu, kur grēdās tiek uzglabāta sasaldēta putnu gaļa un zivis. Šajā zvēraudzētavā ūdeles apēd apmēram 15 tūkstošus tonnu pārtikas gadā. Pēc zvēraudzētavas apskates brīdi parunājām ar “Baltic Devon Mink” valdes locekli Leifu Mogensenu un citiem Latvijas Zvēraudzētāju asociācijas pārstāvjiem.

Citādi draudzīgie zvēraudzētāji tomēr savā stāstā nebija līdz galam patiesi. Piemēram, vairākkārt dzirdējām, ka šīs ūdeles ir pilnībā domesticētas. Šāds apgalvojums ir pretrunā zinātniskajiem atzinumiem, ka pēc kažokādu īpašībām selekcionēto dzīvnieku instinkti pat pēc daudziem desmitiem paaudžu ir tikpat spēcīgi, cik savvaļā. Tas padara dzīvnieku dzīvi ieslodzījumā ļoti mokošu.

Tāpat arī zvēraudzētāju pārstāvis teica, ka ārzemēs šī industrija ir aizliegta emociju dēļ. Patiesībā aizliegumi ārvalstīs balstās sabiedrības mūsdienīgā izpratnē par dzīvnieku aizsardzības jautājumiem. Daļā valstu zvēraudzēšana tika aizliegta tāpēc, ka šāda tipa ražošanas sistēmās principā nav iespējams nodrošināt dzīvnieku labturību. Citās, piemēram, Nīderlandē aizliegums tika pieņemts tieši ētisku apsvērumu dēļ. Sabiedrība uzskatīja par nepieņemamu turēt savvaļas dzīvniekus sprostos tikai tādēļ, lai novilktu tiem ādas.

Uz pasākumu bija ieradušies lielākā daļa Latvijā pazīstamo zvēraudzētāju, apvienojoties kopīgos centienos reanimēt nozares slikto tēlu. Šim nolūkam zvēraudzētāji ir nolīguši arī PR kompāniju “Porter Novelli”, kas jau paspējusi sevi atrādīt ar maldinošu datu interpretāciju sabiedriskajos pētījumos un atjautīgi veidotām sabiedrības pārliecināšanas akcijām.

Zīmīgi, ka 4. oktobrī visā pasaulē atzīmē dzīvnieku aizsardzības dienu. Var tikai minēt, vai atvērto durvju dienas rīkošana tieši šajā dienā bija iecerēta kā cinisks žests vai vienkārši neveiksmīgas nezināšanas rezultāts.

 

* * *

Pasākuma gaitā sniedzām arī interviju TV5, kas jautājumu pēcāk korekti atspoguļoja kā konfliktu starp ētiskajām vērtībām un ekonomiskajām interesēm: День открытых дверей на звероферме: как живут норки.

Vai ar peļņas argumentu iespējams atbildēt uz ētisku jautājumu?

 

Fotogalerija: Kā ūdeles kļūst par kažokādām

Ilustrācija: © Edgars Kalmēns/TVNET