Kārtējā piketā pret dzīvnieku izmantošanu cirkā, vakardien, 12. jūlijā pie Rīgas cirka kāds bijušais cirka darbinieks uzbruka vienai no piketa dalībniecēm, ar celtniecības nazi sabojājot krāsainu PVC bannera plakātu, ko viņa turēja rokās. Notikumā iejaucās policija un aizturēja agresoru, kurš cirkā esot nostrādājis 30 gadus. Šis ir jau otrais starpgadījums protestu sērijā pret dzīvnieku izmantošanu Rīgas cirkā.Sestdien, 12. jūlijā pie piketa dalībniekiem pienāca aptuveni 60 gadus vecs agresīvi noskaņots vīrietis. Pēc neilga laika, kad piketētāji pārtauca pievērst viņam uzmanību, vīrietis devās pie piketētājas, kura turēja rokās PVC banneri ar uzrakstu “Dzīvniekiem cirks ir elle”. Plakātā redzams, kā dresūrai tiek pakļauts mazs zilonēns. Vīrietis pieprasīja, lai piketētāja pamestu savu atrašanās vietu pie cirka ieejas un novāktu “melīgo” plakātu. Kad piketētāja vīrieša pavēlei neklausīja, vīrietis izvilka celtniecības nazi un ar to dūra plakātā, ko aktīviste turēja krūšu augstumā. Redzot notikuma pavērsienu, biedrības “Dzīvnieku brīvība” pārstāvji lūdza iejaukties policiju, kas operatīvi aizturēja vīrieti. Uzbrucējs policijai paskaidroja, ka esot 30 gadus nostrādājis cirkā un uzskata, ka protestētājiem nav tiesību tur atrasties.

[[{"type":"media","view_mode":"media_original","fid":"260","attributes":{"alt":"","class":"media-image","height":"630","style":"width: 740px; height: 389px;","typeof":"foaf:Image","width":"1200"}}]]

Šī nav pirmā reize, kad cirka darbinieks vai kāds, kurš saka, ka ir strādājis cirkā, uzbrūk protestētājiem. Pirms nedēļas, 5. jūlijā kāds aptuveni 45 gadus vecs Rīgas cirka darbinieks iznāca no Rīgas cirka un sāka mest zemē plakātus, kas bija atstutēti pret cirka kāpnēm. Uz piketētāju lūgumiem tā nedarīt, vīrietis reaģēja ļoti agresīvi. Viņš kliedza uz piketētājiem un atsaucās uz it kā Rīgas domes sniegto informāciju, ka piketētājiem neesot tiesību atrasties tuvāk par 5 metriem no Rīgas cirka ēkas.Jau kopš jūlija sākuma pie Rīgas cirka norisinās ar Rīgas domi un pašvaldības policiju saskaņoti piketi pret dzīvnieku izmantošanu cirkā. Trīs reizes nedēļā - pirms katras izrādes, kurā tiek izmantoti ziloņi - pie Rīgas cirka sapulcējas aptuveni 20-30 cilvēki, turot rokās plakātus, dalot skrejlapas un vācot iedzīvotāju parakstus petīcijā par dzīvnieku cirka izbeigšanu Latvijā.Sabiedrības protesti pret dzīvnieku izmantošanu Rīgas cirkā aizsākās šī gada aprīlī - pēc tam, kad organizācija “Dzīvnieku brīvība” aicināja Rīgas cirku pārtraukt sadarbību ar cietsirdībā pret dzīvniekiem pieķerto ziloņu dresētāju Larsu Holšeru. Rīgas cirka vadība šo lūgumu ignorēja, tādēļ gandrīz 70 cilvēki piedalījās protesta akcijā pret dzīvnieku izmantošanu cirkā. Par spīti protestiem un sabiedrības iebildumiem, vasarā Rīgas cirka vadība noslēdza jaunu sadarbības līgumu ar Larsu Holšeru,- visās jaunās programmas “Vasaras Rēvija” 27 izrādēs iekļaujot iznācienu ar šiem pašiem ziloņiem. Pirms jaunās programmas pirmizrādes 3. jūlijā pie Rīgas cirka pulcējās apmēram 60 protestētāju.Jau ziņots, ka jūnijā biedrība “Dzīvnieku brīvība” ar atklātu vēstuli vērsās pie Kultūras ministrijas, Rīgas Domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta, Saeimas izglītības, kultūras un zinātnes komisijas, lūdzot atbildīgās iestādes aicināt VSIA “Rīgas cirks” vadību atteikties no dzīvnieku izmantošanas cirka izrādēs. Kultūras ministrija un pārējās iestādes atbildi pagaidām vēl gatavo.Dzīvnieku aizsardzības organizācijas visā pasaulē atzīst, ka dzīvnieku cirks ir problemātisks daudzos aspektos. Cirka dzīvnieki tiek turēti ieslodzīti šauros krātiņos vai pieķēdēti, izolēti no savām ģimenēm, bez iespējām paust savu dabisko uzvedību. Šos dzīvniekus regulāri transportē lielos attālumos un viņi ir spiesti ilgstoši uzturēties šauros kravas furgonos. Lai panāktu, ka dzīvnieki izpilda sugai neraksturīgas darbības, nereti tiek pielietota vardarbīga dresūra, kuras laikā dzīvnieki tiek fiziski ietekmēti vai atstāti bez pārtikas un ūdens. Stresa un nepiemēroto dzīves apstākļu dēļ cirka dzīvnieki bieži cieš no psihiskām un fiziskām saslimšanām un mirst pāragrā nāvē.Nepieciešamību kritiski izvērtēt tradīcijas un atteikties no dzīvnieku cirka jau ir sapratušas daudzas pasaules valstis. Savvaļas dzīvnieku izmantošana cirkā ir aizliegta Beļģijā, Austrijā, Nīderlandē, Izraēlā, Grieķijā, Slovēnijā, Bosnijā un Hercegovinā, Horvātijā, Kiprā, Bolīvijā, Panamā, Kolumbijā, Kostarikā un citur. Lielbritānijas valdība apņēmusies ieviest aizliegumu drīzā nākotnē, daudzās citās valstīs netiek izsniegtas atļaujas dzīvnieku cirka izrādēm. Pateicoties augošam sabiedrības pieprasījumam, aizvien vairāk pasaules klases cirku izvēlas atteikties no dzīvnieku izmantošanas izrādēs.