Pēdējo mēnešu laikā biedrībai "Dzīvnieku brīvība" ir izdevies aktualizēt jautājumu par to, vai dzīvnieku cirks ir 21. gadsimtam atbilstoša izklaide. Vai Latvijas sabiedrībai vajadzētu pieņemt faktu, ka VSIA "Rīgas Cirks" repertuārā joprojām atrodas arī šāda veida pasākumi, kuri tiek aizliegti arvien vairāk valstīs? Par šādu izklaižu nepieciešamību – precīzāk, nepieciešamības trūkumu – aicinām aizdomāties, gan izplatot informatīvus materiālus par to, kādos apstākļos parasti dzīvo un tiek trenēti cirka dzīvnieki, gan rīkojot regulāras protesta akcijas pie cirka ēkas Merķeļa ielā. Jāatzīst, ka pret dzīvnieku cirku vērstā kampaņa ir ieguvusi plašu sabiedrības atbalstu.

Pie atbalstošās sabiedrības daļas noteikti nepieder VSIA "Rīgas cirks" direktore Lolita Lipinska, kura nesen portālā Delfi publicējusi cirka līdzšinējās darbības attaisnojošu sleju. Rakstā ir pārāk daudz apgalvojumu, kurus nevajadzētu atstāt bez atbildes, tāpēc sekojošās rindas ir uztveramas gan kā kārtējais atgādinājums sabiedrībai par nevajadzīgu cietsirdību Rīgas centrā, gan arī kā atbilde Lipinskas kundzei.

Lipinskas kundzes rakstam ir divas galvenās daļas: fakti un apsūdzības. Vispirms par faktiem. Tie pēc cirka direktores domām ir sekojoši: visi dzīvnieki, kas iestādē uzstājas, tur atrodas likumīgi, un visi dalībnieki ir profesionāļi un ar "tīriem papīriem". Protams, varētu mēģināt strīdēties pretim. Varētu mēģināt vēlreiz norādīt uz tiem pašiem aizdomīgajiem apstākļiem, par kuriem esam runājuši jau iepriekš. Tomēr tas būtu apnicīgi. Galu galā, var jau būt, ka ziloņi, kas dzīves gaitas uzsākuši savvaļā, tomēr, atbilstoši kādai īpaši virtuozai likuma interpretācijai, drīkst atrasties Merķeļa ielas dzīvnieku novietnēs. Tāpat var gadīties, ka viss ir kārtībā ar dresētāju, kurš ārzemēs apsūdzēts par vardarbīgu apiešanos ar savā pārraudzībā esošajiem dzīvniekiem, taču Latvijā darbojas ar mainītu vārdu. Kas to lai zina, varbūt, mainoties vārdam, mainās arī tikumi. Tomēr ne jau šie jautājumi, uz kuriem galīgi atbildēt varbūt var tikai juristi, biedrībai "Dzīvnieku brīvība" šķiet paši svarīgākie.

Faktiem pašiem par sevi, pat ja tie ir patiesi, nav nekādas ētiskas nozīmes. Tam, ka Rīgas Cirka darbība atbilst likumiem, konvencijām un dažādu dienestu standartiem, nav itin nekādas nozīmes, ja šie likumi, standarti un konvencijas ir novecojuši, netaisnīgi vai pat cietsirdīgi. Lipinskas kundze lepojas ar to, ka cirka darbība un dzīvnieku turēšanas apstākļi atbilst 1973. gadā pieņemtajai Vašingtonas konvencijai "Par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām" (CITES). Vēlamies norādīt, ka CITES primāri pastāv tieši tā iemesla dēļ, kas minēts tās nosaukumā – tirdzniecības ierobežojumu un regulācijas veikšanai. Varētu domāt, ka Lipinskas kundze piemin CITES tieši to divu ziloņu dēļ, par kuriem aizdomas izteica "Dzīvnieku brīvība". Tomēr šķiet dīvaini, ka stāstam par šīs konvencijas specifiku ir veltīta teju vai puse raksta, ņemot vērā, ka konvencija attiecas tikai un vienīgi uz dzīvnieku un augu aprites regulēšanu, nevis uz to labturību. Tieši dzīvnieku dzīves apstākļi cirkā, nevis to tirdzniecības kvotas, ir galvenais, par ko "Dzīvnieku brīvība" savās akcijās mudina aizdomāties.

Kā organizāciju, kuras pārraudzība nodrošina labus dzīves apstākļus dzīvniekiem (zīmīgi, ka tam atvēlēti vien divi teikumi), Lipinskas kundze min PVD, ar pārliecību paužot, ka šīs iestādes kompetenci "nav pamata apšaubīt". Diemžēl jau atkal jāteic: to nav pamata apšaubīt tikai jau dotu normu un statūtu ietvaros, taču paši noteiktie statūti lielākoties ir acīmredzami vērsti uz cilvēku ērtību un pašapmierinātību, dzīvniekus atstājot otrajā vietā. Dzīvnieku aizstāvju vidū jau ir folklorizējies kāds 2013. gadā veikts PVD atzinums par Rīgas cirkā viesizrādē esošu Gartner Family lāci: "Lācis tiek turēts slēdzamā dzelzs būrī, izmēri: 2 x 1 x 1,8 m. Pārbaudes laikā netika konstatēti pārkāpumi, kas liecinātu par LR spēkā esošo labturības normu neievērošanu." Bez šaubām, labturības normas, kas minēto būri atzīst par normālu, ir radītas patiesās rūpēs par dzīvnieku labsajūtu.

Un tomēr – pat ja PVD, Vides vai Zemkopības ministrija patiešām vairāk domātu par dzīvnieku labturību un mēģinātu ievērot visus Dzīvnieku aizsardzības likumā ierakstītos punktus, tas maz ko palīdzētu cirka dzīvniekiem. Ir vairākkārt zinātniski apstiprināts, ka dzīvnieku cirks, kā tas ir vēsturiski pastāvējis un pastāv vēl šobaltdien, dzīvniekiem – vismaz savvaļas dzīvniekiem – principā nevar būt piemērota vide. Cirks, jo sevišķi ceļojošais cirks, nepieciešami paredz apstākļus, ko lielie savvaļas dzīvnieki panes ļoti slikti: nogurdinošu dresūru, šaurus un nedabīgus dzīves apstākļus, garus pārbraucienus. Ne velti tādu Eiropas valstu, kurās dzīvnieku cirku aizliedz, kļūst arvien vairāk. Tas, ka šādu praksi pieļauj vietējā likumdošana, nenozīmē, ka tajā nav nekā slikta: likumi, kas vairs neatbilst sabiedrības ētiskajai izaugsmei, ir jāmaina. Uzskatām, ka Latvijas sabiedrība jau ir izaugusi tiktāl, ka tā var iztikt bez uzjautrināšanās, vērojot skumjus savvaļas dzīvniekus izpildām primitīvus trikus apaļā arēnā.

Diemžēl faktu uzskaitījums nav viss, no kā sastāv Lipinskas kundzes raksts. Tajā neiztiek arī bez apsūdzībām "Dzīvnieku brīvības" virzienā, proti, ka organizācija apzināti cenšoties "traucēt VSIA "Rīgas cirks" darbību" un ka tā patiesībā esot "šauri specializējusies tikai uz cirku". Argumentācijas paņēmiens, protams, ir tikpat netīrs, cik sens: ja tev nepatīk tas, ko kāds saka vai dara, raidi tā virzienā personiskus apvainojumus. Vienalga, vai šie apvainojumi ir vai nav patiesi – tiem ir lielas iespējas novērst uzmanību no tā, par ko sākumā bija runa. Lai šajā gadījumā tas neizdotos, jūtamies spiesti atgādināt, ka "Dzīvnieku brīvība" nelolo naidu ne pret vienu konkrētu uzņēmumu un nevēlas traucēt tā peļņu – tik ilgi, kamēr tas peļņas gūšanai nevairo dzīvnieku ciešanas.

Mūsu mērķis nav panākt Rīgas cirka slēgšanu, bet gan dzīvnieku cirka prakses pārtraukšanu Latvijas teritorijā. Galu galā, cirks var būt arī krietni vērtīgāka un gaumīgāka mākslas forma par to, kāds tas lielākoties pazīstams tagad (šajā sakarā vērts izlasīt neseno Māras Pāvulas rakstu par cirka vēsturi, kurā dzīvnieki, starp citu, pieminēti tikai garāmejot – Mūžīgā cirka mainītie laikmeti). Tāpat biedrība nebūt nav šauri specializējusies tikai uz cirku. "Dzīvnieku brīvība" cenšas veicināt dzīvnieku izmantošanas izbeigšanu visās jomās, kurās šī izmantošana kļuvusi lieka. Lai arī biedrības vispārējais mērķis ir veicināt ceļu pretim pasaulei, kurā dzīvnieki vairs netiek pakļauti, izmantoti un nogalināti bez vajadzības, apzinoties to, ka Latvija atrodas tikai šī ceļa pašā sākumā, savus lielākos spēkus veltām jomām, kurās jau tuvākajā nākotnē pastāv reālas iespējas panākt progresu, kā tas jau notiek citviet pasaulē. Šobrīd strādājam ar vismaz divām problēmām, kuras 21. gs. šķiet īpaši kliedzošas. Tās ir: kampaņa pret kažokzvēru audzēšanu un kampaņa pret dzīvnieku cirku. Turklāt līdztekus tām regulāri tiek rīkoti arī izglītojoši bezmaksas pasākumi, kuros ikvienam piedāvājam iespēju iepazīties ar dzīvnieku tiesībām un izmantošanu saistītu informāciju.

Visbeidzot, grūti atstāt bez ievērības iespaidīgo apgalvojumu Lolitas Lipinskas raksta beigās: ka ar mūsu kampaņas aktivitātēm tiek nomelnota "Latvijas valsts, kura šos dzīvniekus ir ielaidusi savā teritorijā, pārbaudot visus dzīvnieku izcelsmi pamatojošos dokumentus un to labturības prasības". Par to, vai jebkuru demokrātisku valsti vispār var apkaunot fakts, ka tās teritorijā cilvēki mēdz iziet no mājām un protestēt pret pastāvošo kārtību kādā jomā, šoreiz paklusēsim. Taču drīzāk gribas uzdot pretjautājumu: vai tas, kas šajā gadījumā dara apkaunojumu Latvijai kā modernai un eiropeiskai valstij, nav cietsirdīgu izklaižu leģitimēšana? Ko tieši Latvijas sabiedrība zaudētu, ja tā atteiktos no dzīvnieku cirka, ja neskaita dažus grašus Rīgas cirka kasē? Iespējams, dažiem vecākiem būtu no jauna jādomā, uz kādiem pasākumiem tagad vest savus bērnus, taču atļaujamies teikt, ka tā ir maza maksa par iespēju atvieglot dzīvnieku ciešanas. Turklāt bērni, kuriem tiek rādīta tikai cirka dzīves spožā fasāde, paši varētu kļūt par krietni vēsākiem dzīvnieku triku faniem, ja vien redzētu, kas notiek aizkulisēs.

Dzīvnieku cirkam modernā Rietumu sabiedrībā nav vietas nedz ētiski, nedz estētiski. (par to, cik anahroniski un pat absurdi šāds cirks izskatās, nesen rakstīja filozofs Artis Svece – Dambo un Džambo) Spriežot pēc vispārējā atbalsta mūsu kampaņai, tam gatava piekrist arī liela sabiedrības daļa. Diemžēl, vērojot pašreizējo cirka vadības ietiepību un augstprātību, rodas iespaids, ka dzīvnieku izrādes turpinās notikt arī tad, kad uz tām neviens vairs nenāks. Dzīvnieku, VSIA "Rīgas cirks", mākslas un Latvijas sabiedrības vārdā mēs no sirds ceram, ka līdz tādai situācijai tomēr nenonāksim.

Kopumā šīs diskusijas struktūra, protams, ir ārkārtīgi pazīstama. Cilvēces vēsturē ir notikušas neskaitāmas viedokļu sadursmes, kurās vienā pusē tiek izmantoti tādi argumenti kā "tā ir darīts līdz šim" vai "tas ir ekonomiski izdevīgi", savukārt otrā tiek skaidri parādīts, ka sabiedrība savā ētiskajā izaugsmē ir sasniegusi līmeni, kurā tā gatava atteikties no tādas vai citādas prakses. Vienalga, vai runājam par dzimtbūšanu, verdzību, aparteīdu, ticības uzspiešanu vai jebkāda cita veida diskrimināciju vai tiesību pārkāpumiem – agri vai vēlu savu pārākumu pierāda un uzvaru gūst puse, kura aicina uz pārmaiņām. "Rīgas cirks" šajā gadījumā pārliecinoši ieņem pirmo, stagnējošo, pusi. Tāpēc aicinām uzņēmuma vadību padomāt, vai īslaicīgu neērtību dēļ uzņēmums ir gatavs ilgtermiņā riskēt ar savu labo vārdu un reputāciju, pārāk ilgi un ietiepīgi nespējot atteikties no prakses, kura sabiedrībai jau sen vairs nav vajadzīga un, ļoti iespējams, ir tai pat kaitīga.

[[{"type":"media","view_mode":"media_original","fid":"263","attributes":{"alt":"","class":"media-image","height":"140","style":"width: 240px; height: 140px;","typeof":"foaf:Image","width":"240"}}]][[{"type":"media","view_mode":"media_original","fid":"264","attributes":{"alt":"","class":"media-image","height":"140","style":"line-height: 1.538em; width: 240px; height: 140px;","typeof":"foaf:Image","width":"240"}}]][[{"type":"media","view_mode":"media_original","fid":"265","attributes":{"alt":"","class":"media-image","height":"140","style":"line-height: 1.538em; width: 240px; height: 140px;","typeof":"foaf:Image","width":"240"}}]]