Sabiedrības iniciatīvu portālā www.manabalss.lv nedēļas laikā par kažokzvēru audzēšanas aizliegumu savākti 5000 iedzīvotāju parakstu jeb puse no nepieciešamā balsu skaita iniciatīvas iesniegšanai Saeimā. Biedrība “Dzīvnieku brīvība” arī vērsusies Valsts policijā ar aicinājumu izvērtēt Latvijas kažokzvēru audzētavās dokumentētos apstākļus atbilstoši Krimināllikumam.Kažokzvēru audzēšanas aizlieguma iniciatīvu portālā www.manabalss.lv nepilnas nedēļas laikā parakstījuši vairāk nekā 5000 iedzīvotāju. Tā ir puse no nepieciešamā parakstu daudzuma, lai iniciatīvu varētu iesniegt izskatīšanai Saeimā. Aizliegums audzēt kažokzvērus jau pieņemts vairākās Eiropas valstīs, tostarp Lielbritānijā, Austrijā, Horvātijā un Bosnijā un Hercegovinā. Arī Nīderlandē 2012. gadā ētisku apsvērumu dēļ pieņemts šāds aizliegums par spīti tam, ka tā līdz šim bijusi viena no nozares lielvalstīm. Tur noteikts 12 gadus ilgs pārejas posms, un līdz 2024. gadam audzētavām jābūt slēgtām. Arī citās valstīs noteikti daļēji aizliegumi vai ierobežojumi, piemēram, Dānijā pieņemts lapsu audzēšanas aizliegums, bet Zviedrijā labturības prasības ir tik stingras, ka lapsu audzēšana kažokādu ieguvei ir izbeigta.Biedrība “Dzīvnieku brīvība” arī iesniegusi Valsts policijā lūgumu atbilstoši Krimināllikuma 230. pantam izvērtēt, vai ir konstatējami noziedzīgi nodarījumi saistībā ar biedrības rīcībā nonākušajiem videomateriāliem un fotoattēliem. Tāpat arī Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD) nosūtīts iesniegums ar aicinājumu izvērtēt zvēraudzētavu darbību un sniegt par to detalizētu informāciju, tostarp informēt, kā tiek veiktas pārbaudes.Kā jau iepriekš ziņots, biedrības “Dzīvnieku brīvība” rīcībā nonākuši videomateriāli un fotoattēli, kuros redzami 2012. gada rudenī uzņemti šokējoši apstākļi sešās Latvijas kažokzvēru audzētavās — slimi dzīvnieki, miruši dzīvnieki būros kopā ar dzīviem, sasalis dzeramais ūdens, antisanitāri apstākļi, bojāti sprosti. Veterinārārsts Normunds Fjodorovs raidījumam “Nekā personīga” atzinis, ka videomateriālos redzamo kadru atstātais iespaids ir graujošs un ar labturību redzamajos apstākļos nav nekāda sakara. Arī veterinārārste Liene Dindone norāda, ka “šiem dzīvniekiem nav laikus sniegta veterinārā palīdzība. Ielaistās brūces, infekcijas, novājināti dzīvnieki — šādā stāvoklī nenonāk vienas vai dažu dienu laikā. Mirušie dzīvnieki pēc nāves iestāšanās acīmredzami sprostos atradušies daudzas dienas. Dzīvnieku nenormālā uzvedība liecina par to, ka viņi cieš no pastāvīga stresa. Redzamas skeleta deformācijas, kas, iespējams, radušās kustību trūkuma dēļ.”Biedrības “Dzīvnieku brīvība” pārstāvji norāda uz to, ka lapsas, ūdeles un šinšillas, kas ir savvaļas dzīvnieku sugas, nav iespējams audzēt humānā veidā, pat ievērojot pašreizējās labturības prasības. Ir nopietni jāizvērtē, vai zvēraudzētavu apstākļi atbilst attiecīgajiem Latvijas tiesību aktiem, tostarp Dzīvnieku aizsardzības likumam. “Dzīvnieku brīvība” aicina izvērtēt dzīvnieku turēšanas apstākļus, iesaistot neatkarīgus speciālistus un zinātniekus dzīvnieku fizioloģijas un etoloģijas jomās. Lai vērstu sabiedrības uzmanību uz šo jautājumu, biedrība uzsākusi kampaņu “Kažokādas otra puse”, kuras ietvaros portālā www.manabalss.lv tiek vākti paraksti par kažokzvēru audzēšanas aizliegumu Latvijā.Paraksties un aicini to darīt arī citus!