Slovēnijas parlaments 7. martā nobalsoja par vairākiem būtiskiem grozījumiem dzīvnieku aizsardzības likumā, lai atbilstoši dzīvnieku fizioloģiskajām vajadzībām novērstu tiem nodarīto kaitējumu un ciešanas.Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem Slovēnija pievienojas tām Eiropas Savienības valstīm, kurās dzīvnieku audzēšana kažokādu ieguvei nav atļauta, — Lielbritānijai, Austrijai, Horvātijai, Bulgārijai, Bosnijai un Hercegovinai un Nīderlandei. Papildus šiem grozījumiem par nevajadzīgas vardarbības pret dzīvniekiem novēršanu Slovēnijā vairs nav atļauta arī dzīvnieku medīšana ar nolūku iegūt kažokādas, dzīvnieku audzēšana ādas un dūnu ieguvei, izmēģinājumi ar dzīvniekiem bez saskaņošanas ar ētikas komisiju, t.s. dzīvnieku rituālā nokaušana bez apdullināšanas, kā arī savvaļas dzīvnieku izmantošana cirkā un līdzīgos izklaides pasākumos.Šie dzīvnieku aizsardzības noteikumu grozījumi stājušies spēkā pēc tam, kad tos pusotra gada garumā virzījuši slovēņu dzīvnieku tiesību un vegānisma aktīvisti, izglītojot sabiedrību, vācot parakstus, iesaistot nevalstiskās organizācijas un aicinot sabiedrībā pazīstamus cilvēkus izteikties par šo tēmu publiski, kā arī uzrunājot politiķus un gūstot viņu atbalstu. Aizliegums audzēt kažokzvērus pieņemts ētisku iemeslu dēļ: audzētavās nav iespējams nodrošināt šiem dzīvniekiem pienācīgus dzīves apstākļus un dzīvnieku turēšana nebrīvē un nonāvēšana, lai iegūtu preci, kas nav uzskatāma par nepieciešamību, atzīta par dzīvnieku nevajadzīgu mocīšanu. Aizlieguma pamatā ir arī apsvērumi par vides aizsardzību, jo kažokādu ieguve nodara lielāku ekoloģisko kaitējumu nekā citu — dabisku vai sintētisku — materiālu ieguve.Jau iepriekš ziņots, ka šobrīd arī Latvijā pēc biedrības “Dzīvnieku brīvība” ierosinājuma tiek vākti paraksti par kažokzvēru audzēšanas aizliegšanu un portālā ManaBalss.lv par to parakstījušies jau vairāk nekā 7000 cilvēku. Kā norādīts iniciatīvā, tādējādi “no nevajadzīga kaitējuma ik gadu tiks pasargātas ap 300 000 ūdeļu, 9000 lapsu un 3000 šinšillu. Sabiedrība rīkosies saskaņā ar mūsdienīgām dzīvnieku aizsardzības nostādnēm un savu morālo intuīciju. Tas ne tikai vairos izpratni par dzīvnieku tiesībām, bet arī humānu attieksmi un iejūtību citās dzīves jomās, kas nepieciešams ikvienai ētiski tālredzīgai sabiedrībai.”