Lai gan daudzas valstis pamazām atsakās gan no lielo kaķu – tīģeru, lauvu un leopardu –, gan citu eksotisko dzīvnieku izmantošanas tiem nedabiskā vidē, cirka arēnā, daudzi cirki joprojām lepojas programmām, kurās tiek izmantoti padsmitiem tīģeru un lauvu. 15., 16. un 17. maijā Rīgā viesosies brāļi Zapašniji, kuru “atrakcijā” ar nosaukumu “Starp plēsoņām” piedalīsies 15 āfrikas lauvas, kā arī baltie un Usūrijas tīģeri. Šeit ir uzskaitīti seši iemesli, kāpēc lielajiem kaķiem dzīve cirkā nav piemērota.

Lauvu dresētājs Askolds Zapašnijs lecošas lauvas mugurā, uzstājoties Sanktpēterburgā.

1. Lauvas un tīģeri bieži tiek turēti mazos krātiņos

Dabiskos apstākļos lauvas vienā dienā var mērot līdz pat 21 km, bet deviņu dienu laikā – 109 km. Mazajos krātiņos, kas bieži vien nepārsniedz pāris kvadrātmetrus, dzīvniekiem nav iespējas izkustēties, spēlēties vai justies kaut mazākajā mērā ērti un komfortabli. Šī mazā telpa ir viņu guļamistaba, tualete, virtuve un viesistaba. Pārsvarā vienīgā ainas maiņa ir tikai tad, kad dzīvniekiem ir jāuzstājas spilgto gaismu, lielā pūļa un dresētāja pletnes pavadījumā.

2. Mātes un mazuļa saikne tiek pārrauta

Liela daļa cirka dzīvnieku tika notverti jau pavisam mazi būdami, tādējādi tos atraujot no viņu mātes. No dresūras viedokļa tādus dzīvniekus ir vieglāk pakļaut un tiem iemācīt trikus, bet, atņemot mātei mazuli, pirms tas notiktu savvaļā, tiek traumēts mazulis, un kaķu mātei tiek izraisīts emocionāls stress.

3. Dzīvniekiem tiek liegtas to sociālās un psiholoģiskās vajadzības

Tīģeri ir dzīvnieki, kuri ir aktīvi arī nakts stundās un mīl ūdeni. Diemžēl, cirkos nereti viņiem ir jāuzstājas dienas laikā un tiek liegta pieeja jebkādam ūdens baseinam. Traucēti dienas un nakts režīmi, biežās pārbraukšanas un jaunas arēnas – dzīvniekam ir neiespējami justies komfortabli.

Pieauguši tīģeri ir vientuļnieki – tiem nepatīk lieli bari, bet cirkā viņiem ir gan jātrenējas, gan jāuzstājas kopā. Ja cilvēki mākslīgi cenšas veidot bara struktūru tīģeriem, iespējamās sekas ir kautiņi un traumas.

4. Dresēšanas metodes: badināšana un fiziska sodīšana

Ir divu veidu apmācības metodes – pozitīvā un negatīvā. Pozitīvajā metodē par pareizi veiktu darbību dzīvnieks tiek apbalvots, bet negatīvajā viņš tiek fiziski sodīts. Lieli savvaļas dzīvnieki nav radīti dresūrām un, lai tos garīgi salauztu, nepietiek ar kāda kāruma iedošanu. Tāpēc bieži tiek pielietota agresija – fizisks sods parasti tiek tēmēts uz ausīm, acīm un ģenitālijām, kas ir visjūtīgākās un vieglāk pieejamās ķermeņa vietas.

5. Tīģeri nāvīgi baidās no uguns

Tāpat kā cilvēkiem, kuriem no paaudzes paaudzē ir nodotas bailes no zirnekļiem un čūskām, arī tīģeriem ir instinktīvas bailes – no uguns. Nav īsti saprotams, kāpēc tā skaitās izklaide – vērot dzīvnieku, kuram ir paniskas bailes no uguns, lecot caur degošiem riņķiem. It īpaši tāpēc, ka arī vecāki māca saviem bērniem – no uguns ir jāuzmanās!

6. Lielo kaķu nebrīves rezultāts: pēdējos 25 gados ASV ir miruši 126 cirka kaķi un 23 cilvēki

Plēsēju dabiskais instinkts ir medīt, bet diemžēl, esot cirka vidē, tas tiek ilglaicīgi apspiests. Pienāk brīdis, kad instinkti ņem virsroku, un nelaimīgā kārtā cilvēks ir tas, kurš cieš. Lielākoties plēsēju upuri ir to dresētāji, personas, ar kuru dzīvniekam saistās negatīvas emocijas, bet nereti cieš arī cirka apmeklētāji – pagājušogad Ķīnas cirka tīģeris nogalināja 8 gadus vecu meiteni. Ir jādiskutē nevis par seku likvidēšanu, dzīvnieka iemidzināšanu, bet par to, vai tiešām šim plēsējam, kuram savvaļā neviens netuvotos, ir jābūt cirkā un jāizklaidē cilvēks?

Izmantotie avoti:

George B. Schaller “The Serengeti Lion: A Study of Predator-Prey Relations”, University of Chicago Press, 2009

PETA: 6 BIG Reasons Why Big Cats Don’t Belong in Circuses http://www.peta.org/features/big-cats-lions-tigers-circus/

G. Iossa, C.D. Soulsbury, S. Harris “Are wild animals suited to a travelling circus life?”, Biaza, 2009