Novembrī, ko visā pasaulē atzīmē arī kā Pasaules vegānisma mēnesi, “Dzīvnieku brīvība” organizēja 30 dienu vegānisko izaicinājumu, aicinot Latvijas iedzīvotājus izmēģināt augu valsts uzturu. Kopumā izaicinājumu pieņēma 1450 cilvēku, kas katru dienu saņēma e-pastu ar informāciju par uzturu, ētiku, vidi, kā arī receptes. Kas bija šie cilvēki un kā viņiem novembrī veicās? Kāds bija viņu uzturs pirms izaicinājuma un kā tas ir mainījies tagad? Piedāvājam īsu ieskatu izaicinājuma rezultātos!

Kas piedalījās izaicinājumā?

Izaicinājumam noslēdzoties, visiem dalībniekiem nosūtījām anketu, kurā viņi varēja dalīties savā pieredzē, 30 dienas ēdot vegāniski. Anketu aizpildīja 286 cilvēki, un šis raksts ir balstīts viņu atsauksmēs. Gandrīz 4/5 izaicinājuma dalībnieku ietilpst vecuma grupā līdz 35 gadiem, un pārliecinoši lielākā daļa ir sievietes.

Runājot par dalībnieku uztura veidu pirms izaicinājuma pieņemšanas, paveras gana krāsaina aina. Pieteicās nosacīti neliela daļa jau esošo vegānu, kas vienkārši vēlējās saņemt jaunas receptes un interesantu informāciju. Puse dalībnieku bija daļēji veģetārieši vai ovolaktoveģetārieši, kas vēlējās savu ēdienkarti padarīt dzīvniekiem vēl draudzīgāku, savukārt gandrīz trešdaļa bija visēdāji, kas īpaši neierobežoja dzīvnieku produktu patēriņu, tādēļ sevišķi vēlamies uzteikt šos cilvēkus par drosmīgo soli uzreiz veikt tik ievērojamas pārmaiņas.

Kā ir mainījies dalībnieku uzturs pēc izaicinājuma?

Tā kā dalībnieku motivācija un līdzšinējā kulinārā pieredze bija ļoti atšķirīga, arī izmaiņas uzturā pēc izaicinājuma ir visdažādākās, un tās ir grūti sadalīt tikai dažās kategorijās. Taču kā lielākā 30 dienu izaicinājuma veiksme noteikti jāatzīmē fakts, ka teju VISI dalībnieki pēc izaicinājuma veica dzīvniekiem, videi un veselībai draudzīgas izmaiņas savā ēdienkartē. Tikai trīs cilvēki norādīja, ka turpinās būt visēdāji un īpaši nesamazinās nekādu dzīvnieku produktu patēriņu. Īpašs prieks par cilvēkiem, kurus šis izaicinājums ir pamudinājis pievērsties vegāniskam uzturam pavisam (grafikā redzams, ka vegānu procentuālā daļa dalībnieku vidū pieaugusi no 11 līdz 29%). Daudzi anketā norādīja, ka jau ilgu laiku ir gribējuši spert šo soli, taču pietrūcis atbalsta un pamudinājuma, turklāt visgrūtākais esot sākt. To visu šis izaicinājums viņiem nodrošināja. Jāpiezīmē, ka daļa jauno vegānu pirms izaicinājuma bija visēdāji un pat ne veģetārieši.

Daudzus daļējos veģetāriešus šis mēnesis pamudinājis arī turpmāk no uztura izslēgt zivis, un daļa veģetāriešu kļuvuši par vegāniem vai iepazinuši piena un olu vegāniskās alternatīvas, kuras izmantos arī turpmāk. Lielākā daļa cilvēku, kas pirms izaicinājuma ēda gaļu, no tās atteiksies arī pēc novembra vai samazinās tās patēriņu līdz minimumam.

Kādi ir dalībnieku biežāk minētie ieguvumi?

Anketā cilvēki kopumā pauda lielu prieku par šo mēnesi, kā lielākos ieguvumus minot jaunas receptes, informāciju par uzturvielām, lopkopības ietekmi uz vidi un veselību. Liela daļa atzina, ka šis izaicinājums viņiem sniedzis daudz informācijas par vegānisku uzturu, radījis izpratni par vegānisku dzīvesveidu, kliedējis dažādus nepatiesus pieņēmumus un licis saprast, ka būt vegānam nav nemaz tik grūti, kā iepriekš bija licies. Daudzi guvuši pārliecību, ka bez gaļas un citiem dzīvnieku produktiem var dzīvot viegli, garšīgi un daudzveidīgi un ka bez tiem var viegli iztikt.

Lielākā daļa kā ieguvumu minēja veselības un pašsajūtas uzlabošanos, enerģijas pieaugumu, kā arī lieko kilogramu pazušanu. Papildus fiziskās veselības uzlabojumiem dalībnieki min arī pozitīvāku noskaņojumu, mieru un lielāku iekšējo harmoniju. Saņemtās receptes likušas atklāt produktu grupas, kuras iepriekš bijušas gandrīz neizpētītas, un palūkoties ārpus ierastajiem “rāmjiem” un maltītēm, kurās dominē piena produkti un olas. Daļai šis mēnesis atmodinājis aizrautību par ēst gatavošanu, ļaujot izmēģināt jaunas garšu un produktu kombinācijas, kā arī papildinot virtuves skapīšus ar jauniem produktiem un garšvielām, kas tiks arī turpmāk izmantoti ikdienas ēdienu pagatavošanā.

Kopsavilkums

Skaidrs, ka katram dalībniekam šī pieredze bija dažāda, bet visus vieno viena lieta – teju visi pēc novembra ir savā ēdienkartē ir ieviesuši ilglaicīgas izmaiņas, izslēdzot no tās gaļu un citus dzīvnieku produktus vai samazinot to patēriņu. Šīs pavisam reālās un praktiskās izmaiņas, kas nāk par labu gan dzīvniekiem, gan veselībai un videi, ietver arī lielāku dalībnieku izpratni un pārliecību par to, kāpēc šādas izmaiņas ir vērts veikt un kādi no tā ir ieguvumi. Jauniegūtās zināšanas nepaliek tikai izaicinājuma dalībnieku e-pastos un prātos –- viņi tajās dalās arī ar saviem tuviniekiem un draugiem, tostarp pagatavojot viņiem jaunus ēdienus un parādot, ka var arī savādāk. Tādējādi - ar ikviena cilvēka palīdzību – vegānisks un veģetārs uzturs strauji izplatās arī Latvijā, padarot mūs par līdzcietīgāku sabiedrību, kurā vegānisks dzīvesveids vairs nesaistās ar kaut ko neiespējamu, bet pamazām kļūst par normālu, saprātīgu un vieglu izvēli. Nobeigumā piedāvājam citātus no dalībnieku aizpildītajām anketām.

Citāti no dalībnieku anketām

• “Mana māsa jau labu laiku domāja par vegānismu, bet nebija tik kārtīgi apņēmusies, uzaicināju viņu uz izaicinājumu, kā rezultātā viņa apņēmās kļūt par vegānu. Tagad mājās ir vēl viens vegāns :)”
• “Būtiskākās izmaiņas ēdienkartē – zivis un olas arī tika izslēgtas. Kļuvu par pilntiesīgu veģetārieti, un es ar sevi lepojos :) Pateicoties arī šim izaicinājumiam, esmu apgaismojusi ne tikai sevi, bet arī savus tuviniekus, mazliet pastāstot par uzturvielām un vajadzīgo organismam, lai arī pārējie izlien no tumsonības. No tās tumsonības, kur pieņemts, ka bez gaļas lietošanas uzturā biroja cilvēks nomirs. :)”
• “Kad satikāmies ar manu vīru, pirms 10 gadiem, es biju veģetāriete, bet viņš visēdājs. Dzīvojām, priecājāmies par dzīvi, centos vīra lēmums neiespaidot, kā gala rezultātā viņš kļuva par vegānu. Pateicoties šim izaicinājumam – beidzot varam sēdēt pie kopīga galda.”
• “Pavisam noteikti esmu mainījusi uzskatu par ēdienu kopumā. Daudz vairāk apzinos, ko lieku sevī iekšā un kā tas mani ietekmē. Lasītie raksti noteikti palīdzēs pieturēties pie lēmuma nelietot industriālo gaļu un arī citus "nelaimīgos" produktus.”
• “Esmu paplašinājusi savu redzesloku tieši ēdiena ziņā. Sapratusi, ka ārpus tā šaurā uztura rāmīša, kurā dzīvoju, eksistē daudz citu gardu lietu. Vegānais uzturs man ir arī rakstura rūdīšana:-) Bet labākais ir tas, ka sevi nevajadzēja lauzt, viss nāca ar interesi un prieku.”
• “Spēju sevi ierobežot. Paplašinājusi redzesloku ēdienos. Pirms tam var teikt neēdu pākšaugus. Sapratusi, ka var iztikt bez olām, piena (iemīlēju sojas pienu). Garšo tofu! Ēdu soju un vīrietim garšo!! Vīrietis visu mēnesi ēda veģetāri (un tas jau ir sasniegums).”
• “Atklāju daudz jauna par dzīvniekiem: kā cilvēki tos paverdzina un kas ar tiem notiek beigās. Ikdienā esot visēdajam, par tām lietām mes diemžēl neaizdomājamies, un mums liekas. ka tam tā ir jābut. Esmu atklājusi to, ka var pagatavot ļoti daudz garda, neizmantojot lietas, bez kuram agrāk nebūtu iztikusi.”
• “Vairāk aizdomājos par pārtikas nozares neētisko pusi, kurā tiek izmantoti dzīvnieki un kā tiek ražoti dzīvnieku izcelsmes produkti.”
• “Iemācījos krietni daudz jaunu recepšu, sagaršoju daudz neatklātu garšu. Vegānu ēdienu gatavošana kļuva par jaunu aizraušanos. Domāju uz šīs nots arī turpināt.”
• “Esmu sapratusi, ka paēst vegāniski mājās ir ļoti vienkārši un garšīgi, lielāka vēlme šiverēties pa virtuvi un izdomāt jaunus garšu savienojumus. Esmu iemīļojusi arī daudzus jaunus ēdienus, kurus iepriekš vienkārši nebiju pagaršojusi.”
• “Daudz vairāk aizdomājos par to, ko cilvēki nodara pasaulei un ka jebkurš to var ietekmēt.”
• “Prieks, ka tagad māku izcept bez olām, vairāk idejas ko likt uz maizes siera vietā un daudzas citas idejas.”
• “Biju domājusi, ka būs grūtāk un ka man kaut kas pietrūks, bet izrādījās, ka vegāniski var paēst ļoti labi, nevienu brīdi nejutos neapmierināta vai ka man kaut kas trūktu. Labi, ka ieguvu vairāk informācijas par uzturvielām, līdz ar to man bija vieglāk atbildēt uz jautājumiem un nomierināt satrauktos apkārtējos.”
• “Esmu ieguvusi jaunu skatījumu uz ikdienas lietām. Esmu ieguvusi pārliecību, ka viss ir iespējams. Esmu guvusi iespēju paraudzīties uz dzīvniekiem citām acīm.”
• “Milzīgu pozitīvismu, prieku un lepnumu par sevi. Vēlmi cīnīties par dzīvnieku tiesībām.”