Ietekmīgākās un lielākās Latvijas vides un dzīvnieku aizsardzības organizācijas trešdien, 29.janvārī, apvienojās „Sabiedrībā pret kažokādām” (SPK) – sabiedriskā kustībā, kura informēs un izglītos sabiedrību par “dzīvi bez kažokādām” un virzīs izskatīšanai Saeimā vairāk nekā 10 000 Latvijas iedzīvotāju parakstīto iniciatīvu pret kažokzvēru audzēšanu ar mērķi panākt šīs nozares slēgšanu Latvijā.

Parakstot kopīgu manifestu „Par kažokzvēru aizsardzību”, organizācijas apņēmās apvienot spēkus kopīgam darbam ar mērķi panākt pilnīgu kažokzvēru audzēšanas aizliegumu Latvijā, uzsverot, ka kažokādas ir nežēlīga greznība, kas sagādā ciešanas miljoniem dzīvnieku un nodara kaitējumu dabai un cilvēkiem. Tāpēc „Sabiedrība pret kažokādām” ir izstrādājusi brīdinošas zīmes ar informāciju par kažokādu industrijas radīto kaitējumu dzīvniekiem, cilvēkiem un videi. SPK dibinātāji uzskata, ka kažokādu izstrādājumi, līdzīgi kā cigaretes, alkohols un citi kaitīgi produkti, būtu īpaši jāmarķē, tā dodot patērētājiem iespēju uzzināt par šo izstrādājumu ražošanas negatīvajiem aspektiem. Iniciatīva marķēt kažokādu izstrādājumus ar brīdinošām zīmēm tiek diskutēta arī citās Eiropas valstīs – Nīderlandē un Šveicē.

Ar spēcīgiem un emocijām bagātinātiem vēstījumiem sabiedrībai pasākumā uzstājās SPK atbalstītāji mūziķis un radiobalss Andris Freidenfelds, multimākslinieks Kaspars Bindemanis un aktieris un režisors Varis Vētra. Kaspars Bindemanis, atgādinot par dzīvnieku ciešanām zvēraudzētavās, sacīja: „Visi dzīvnieki ir vienlīdzīgi, bet mūsu acīs daži ir vienlīdzīgāki – tie, no kuriem mēs varam izspiest kaut kādu labumu savām šķietamajām ērtībām, pēkšņi kļūst par nejūtīgiem dzīvniekiem, kuriem nav ne vēlmju, ne emociju, ne dvēseles, ne ciešanu”. „Mēs izvēlamies būt stilīgi divkoši tā vietā, lai sekotu savai sirdsbalsij,” sacīja mūziķis, aicinot „ir pienācis laiks savā cilvēcībā un savā attīstībā spert nākamo soli un saprast, ka ikviena radība ir nolikta uz zemes, lai dzīvotu ar dzīvesprieku, nevis kalpotu kādam iegribu apmierināšanai.”

Savukārt Varis Vētra sacīja, ka „dzīvnieki ir radīti tāpēc, lai mūsu sirdīs ieplūstu mīlestība”. ”Dzīvniekiem nav jākalpo mums, viņiem ir jābūt mūsu draugiem un biedriem,” uzskata mākslinieks. „Mēs šeit esam, lai saliktu kopā galvas un sirdis un rīkotos tā, lai galu galā dzīvotu mierā, saticībā un mīlestībā, un, galvenais, būtu apmierināti paši ar sevi, ka mums nav kādam citam jāuzbrūk un jāatņem dzīvība,” sacīja Vētra.

Mūziķis Andris Freidenfelds jeb Fredis aicināja „nebūt vecmodīgiem”, uzsverot, ka kažokādas jau sen vairs nav ne stilīgas, ne seksīgas, ne pozitīvas. „Laiki mainās un arī mēs kļūstam stilīgāki un pamazām atmetam visus šos neandertāliešu alu laikmeta barbarismus,” sacīja Fredis, atgādinot, ka kažokādu ražošana nodara kaitējumu mums pašiem, jo „mums ir viena asins ar visu ekosistēmu kopumā, un nodarot pāri dzīvniekiem, mēs patiesībā cērtam paši sev kājā un zāģējam zaru, uz kura sēžam.”

Savukārt Lielvārdes iedzīvotāja Māra Jakubovska dalījās ar savu rūgto pieredzi, dzīvojot līdzās zvēraudzētavai „Lāčplēsis ZF”. No audzētavas izbēgušās ūdeles, kaiju un vārnu pulki, kas zvēraudzētavā atrod bagātīgus barības krājumus, tai skaitā dzīvnieku līķus, un vides un gaisa piesārņojums sagrāvis viņas ģimenes sapni uzbūvēt māju un iekopt dārzu, jo tiek nopostīti ne vien jebkādi augi, bet pat jaunbūves izolācijas materiāli. „Visi mūsu ģimenes sapņi un cerības ir nolīdzināti līdz ar zemi,” skumji secināja Māra, turot rokās ūdeļu skeletus, ko putni izmētā pa viņas īpašumu.

Nīderlandes organizācijas “Kažokus dzīvniekiem” (“Bont Voor Dieren”) vadītāja Nikole van Gemerta (Nicole van Gemert) apsveikuma uzrunā augstu novērtēja Latvijas nevalstisko organizāciju sasniegto un pauda cerību, ka Latvija varētu kļūt par pirmo Baltijas valsti, kurā tiek aizliegta kažokādu ražošana.

„Sabiedrības pret kažokādām” dibinātāji ir biedrība „Dzīvnieku brīvība”, nodibinājums „Dzīvnieku Drauga fonds”, Vides aizsardzības klubs un biedrības „Juglas Dzīvnieku aizsardzības grupa” „DzīvniekuSOS”, „Homo Ecos”, „Zemes draugi”, „Zaļā brīvība” un “Vides Vārds”. Kustības partneris un atbalstītājs ir Pasaules Dabas Fonds. Kustība ir atvērta ikvienai organizācijai un interesentam, kas vēlas dot savu ieguldījumu, lai Latvija kļūtu par zemi bez kažokādām. Kustībai var pievienoties, sūtot ziņu “Sabiedrības pret kažokādām” sociālajos tīklos “Facebook” un “Twitter”, rakstot e-pastu uz pretkazokadam@gmail.com vai sūtot vēstuli uz adresi Fr. Candera iela 4, Rīga, LV-1046.

Jau ziņots, ka sabiedrības iniciatīvā “Par kažokzvēru aizsardzību”, ko pavasarī ierosināja organizācija “Dzīvnieku brīvība”, savākti nepieciešamie 10 000 paraksti, lai Saeimā iesniegtu likumprojektu par kažokzvēru nozares pakāpenisku slēgšanu Latvijā. Iniciatīva skaidri parāda, ka dzīvnieku aizsardzības jautājums Latvijas sabiedrībai ir svarīgs.

Kažokzvēru audzēšanas pilnīgs aizliegums ētisku vai labturības apsvērumu dēļ šobrīd pieņemts Austrijā, Lielbritānijā, Horvātijā, Bosnijā un Hercegovinā, Bulgārijā, Slovēnijā un Nīderlandē. Tādās valstīs kā Šveice, Vācija un Itālija pieņemti stingri labturības noteikumi, kas padara šo nodarbi uzņēmējiem ekonomiski neizdevīgu. Daudzās citās valstīs, kurās atļauta kažokzvēru audzēšana, šobrīd norisinās aktīvas sabiedrības diskusijas un protesti pret šo dzīvnieku izmantošanas veidu.