Zvēraudzētāju neizdarības dēļ Grobiņas zvēraudzētavā miruši 472 dzīvnieki - šī ziņa 10. jūlijā, plaši izskanot medijos, izraisīja sašutumu daudzos Latvijas iedzīvotājos. Bez aprūpes atstātie ūdeļu mazuļi AS “Grobiņa” zvēraudzētavā gāja bojā nosalstot, jo sprostos nebija nodrošināti to dzīvības saglabāšanai svarīgie pakaiši. Šis gadījums atkal izgaismo sasāpējušās problēmas, kas jau gadiem pastāv zvēraudzēšanas nozarē, taču tikai pēdējos gados, pateicoties aktīvai dzīvnieku aizsardzības organizāciju rīcībai, nonākušas plašākas sabiedrības redzeslokā.

AS “Grobiņa” sākumā mēģināja novelt vainu uz skaidu piegādātāju, kuram uzņēmums ir parādā prāvu naudas summu par piegādātajiem pakaišiem. Turpretī Latvijas zvēraudzētāju asociācija (LZAA) sasauca ārkārtas sapulci, kurā uzstāja, ka atbildība par notikušo tomēr jāuzņemas pašai Grobiņai, vienlaikus uzsverot, ka šis gadījums ir izņēmums un ārkārtas situācija, jo šogad esot jau notikušas dažādas labturības pārbaudes, gan PVD izpildījumā, gan pašu zvēraudzētāju projekta Welfur ietvaros, un nekādas problēmas neesot konstatētas. Asociācija pēc šā gadījuma solīja pat sarīkot papildu pārbaudes AS “Grobiņa” audzētavā, pieaicinot PVD inspektorus.

Šāds scenārijs pirmajā acu uzmetienā varētu šķist labs plāns turpmāku pārkāpumu novēršanai, ja vien pēdējo gadu laikā nebūtu vairākkārt pierādījies, ka plānotajās pārbaudēs PVD būtiskus labturības pārkāpumus zvēraudzētavās nekonstatē. Arī acīmredzamus, kliedzošus labturības pārkāpumus, kurus videomateriālos kopā ar pierādījumiem par lokāciju un laiku fiksējuši trauksmes cēlēji daudzās Latvijas zvēraudzētavās, PVD nekonstatē nedz plānotajās, nedz ārkārtas pārbaudēs, kas veiktas pēc “Dzīvnieku brīvības” atkārtotiem lūgumiem. Zīmīgi, ka PVD inspektori vairākās pārbaudēs nav spējuši konstatēt pat tūkstošiem prasībām neatbilstošus lapsu sprostus Z/S “Stirnas”, jo zvēraudzētājs esot inspektoriem melojis un pamanījies no viņu redzesloka noslēpt visu lapsu audzēšanas sektoru. Z/S “Stirnas” gadījumā šo zvēraudzētāju rīcību PVD beigās sodīja vien ar 600 eiro administratīvo sodu.

Arī šis gadījums ar simtiem bez aprūpes atstātu ūdeļu mazuļiem visdrīzāk būtu klusu paslīdējis garām uzraugu acīm, ja vien atkal dzīvnieku pusē nebūtu nostājies kāds trauksmes cēlējs, kurš atsūtīja apvienībai “Sabiedrība pret kažokādām” pa sētas durvīm nopludināto Grobiņas veterinārārstes sastādīto aktu – ar zīmogiem un parakstiem, bet bez dokumenta uzskaites numura un adresāta. Nav izslēgts, ka šis akts ir bijis iecerēts kā instruments naudas piedziņai no skaidu piegādātāja un nebūt ne afišējams uzraudzības iestādēm.

Žurnālistiem, šķetinot šo gadījumu, atklājās vēl kāda svarīga nianse – izrādās, ka par šādu pārkāpumu nevienam nav bijis jāziņo atbildīgajām iestādēm. Pastāvošajos tiesību aktos ir noteikts, ka jāziņo ir tikai par infekcijas saslimšanām, kamēr smagi dzīvnieku labturības pārkāpumi, kuru rezultātā miruši simtiem dzīvnieku, var leģitīmi palikt tikai fermas iekšienē un par tiem ir jāinformē vien fermas veterinārārsts. Skaidrs, ka nedz zvēraudzētāji, nedz viņu algotie veterinārārsti nav no ieinteresētākajām personām, lai šādi un citādi pārkāpumi nonāktu sabiedrības un atbildīgo institūciju redzeslokā.

Ironiskā kārtā, šoreiz faktus, kas liecina par likumpārkāpumu, savā aktā fiksējuši paši zvēraudzētāji, līdz ar to PVD rīcībā šobrīd ir nonācis saistošs dokuments, kurš prasa tūlītēju rīcību. Skaidrs, ka no soda šoreiz neizvairīties, taču jautājums, kāds tas būs.

Ūdeļu mazuļu atstāšana bez aprūpes, izraisot viņu nāvi, neapšaubāmi ir cietsirdīga izturēšanās pret dzīvniekiem ne tikai cilvēciskā, bet arī likuma izpratnē. Dzīvnieku aizsardzības likuma 4. pantā ir noteikts, ka cietsirdīga izturēšanās pret dzīvnieku – atstāšana bez aprūpes, atstāšana bezpalīdzīgā stāvoklī un turēšanas prasību neievērošana, kas apdraud dzīvnieka dzīvību – ir aizliegta un sodāma. Krimināllikuma 230. pants par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku, kuras rezultātā tas gājis bojā, paredz kriminālatbildību. Turklāt jāatzīmē, ka šajā gadījumā bojā gājis ir nevis viens, bet gan simtiem bezpalīdzīgu dzīvnieku.

Policija šobrīd gaida PVD slēdzienu lietā, lai lemtu par lietas tālāko virzību. Vai PVD šoreiz atzīs nopietnā pārkāpuma kriminālās sodāmības aspektu, vai aprobežosies tikai ar administratīva pārkāpuma konstatēšanu, līdzīgi kā nepareizai auto novietošanai vai sēdēšanai zālājā neatļautā vietā? Diemžēl administratīvais sods ir orientēts uz individuāliem dzīvniekiem, nevis masveida rūpniecisko ražošanu – maksimālais sods, kas paredzēts par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku pirmajā konstatēšanas reizē ir 700 eiro, bet par atkārtotu pārkāpumu gada laikā līdz 1400 eiro. Šāds sods ne vien būtu nesamērīgi niecīgs uzņēmumam ar vairāku miljonu eiro apgrozījumu, bet arī nobālētu uz zvēraudzētāju nolaidības rezultātā mirušo dzīvnieku kā ražošanas rīku pašizmaksas fona, ko AS “Grobiņa” jau aplēsusi 5000 eiro vērtībā.

Tomēr runa nav tikai par sodu apmēru naudas izteiksmē, bet gan par uzraugošo institūciju attieksmi cietsirdības pret dzīvniekiem gadījumos. No PVD attieksmes ir atkarīgs, vai kārtējo reizi tiks formāli piemērots administratīvais sods, zvēraudzētāji samaksās pārsimts eiro un ātri par to aizmirsīs, vai arī iestāde ar savu lēmumu tiešām parādīs, ka iestājas par dzīvnieku aizsardzību pēc būtības. Līdz šim nozīmīgākās problēmas fiksējuši trauksmes cēlēji. Cik ilgi vēl trauksmes cēlējiem būs jādara PVD darbs? Cerams, ka PVD no šī gadījuma izdarīs kādus secinājumus par nepilnībām likumos un uzraudzības sistēmā un strādās, lai tās novērstu.

Dzīvnieku aizsardzība ir leģitīma un nozīmīga sabiedrības interese, kuras nozīme Latvijā pēdējos gados strauji pieaug. Šis gadījums ir iespēja valsts iestādēm skaidri parādīt, cik nopietni tās izturas pret dzīvnieku aizsardzības pārkāpumiem, no kā savukārt ir atkarīga sabiedrības uzticība likumus uzraugošajām iestādēm kopumā.