Ēdot vairāk augļu un dārzeņu un samazinot gaļas patēriņu, līdz 2050. gadam iespējams pasargāt miljoniem dzīvību, drastiski samazināt siltumnīcefektu un ietaupīt miljardiem dolāru gadā veselības aprūpes un klimata izmaiņu novēršanas jomās. Pie šāda secinājuma nonākuši Oksfordas universitātes pētnieki.

“Mēs nesagaidām, ka visi kļūs par vegāniem,” komentē Dr. Marko Springmens, pētījuma galvenais autors un Oksfordas Mārtina pārtikas nākotnes programmas pētnieks, “bet ja tā notiktu, mēs dzīvotu ilgāk un palīdzētu samazināt dramatiskās klimata izmaiņas. Mūsu veselību un apkārtējo vidi ārkārtīgi ietekmē mūsu pārtikas izvēle.” “Nesabalansēts uzturs, piemēram, tāds, kurā tiek lietots maz augļu un dārzeņu, bet daudz sarkanas un pārstrādātas gaļas, ir vainojams pie lielākajām veselības problēmām vairumā pasaules reģionu. Tai pat laikā pašreizējā pārtikas ražošanas sistēma ir atbildīga par vairāk nekā ceturto daļu no siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisijām, un tādējādi ir viens no galvenajiem klimata izmaiņu cēloņiem.” Lai novērtētu, kādu iespaidu uz veselību un vidi atstāj dažādi uztura veidi, pētnieki modelēja četru dažādu uztura veidu scenārijus līdz 2050. gadam: ierastā uztura scenārijs; Pasaules veselības organizācijas globālajās uztura vadlīnijās balstīts scenārijs; veģetārais scenārijs un vegāniskais scenārijs. Pētījumā noskaidrojās, ka ievērojot uzturu, kas atbilst globālajām uztura vadlīnijām un ietver minimālo ieteikto augļu un dārzeņu daudzumu, mēs varētu ik gadu pasargāt 5,1 miljonu cilvēku dzīvību. Vēl vairāk pozitīvu rezultātu sniegtu veģetārs (7,3 miljoni dzīvību) un vegānisks uzturs (8,1 miljons dzīvību). Aptuveni puse no šīm dzīvībām būtu sarkanās gaļas patēriņa samazināšanas rezultāts, bet otra puse – augļu un dārzeņu patēriņa palielināšanas un kaloriju samazināšanas rezultāts, tādējādi mazāk cilvēkiem ciešot no aptaukošanās un liekā svara. Pētījums lēš, ka 2050. gadā pārtikas industrijas izraisītās siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisijas veidotu pusi no emisijām, ko mēs varētu atļauties, ievērojot nosacījumu, ka globālā sasilšana nepārsniegtu 2 °C. Ievērojot globālo uztura vadlīniju ieteikumus, pārtikas sektora izraisītās emisijas varētu samazināt par 29%, ievērojot veģetāru uzturu - par 63%, bet vegānisku - par 70%. Ekonomikas jomā uztura izmaiņas varētu palīdzēt ietaupīt 700-1000 miljardus ASV dolāru gadā veselības aprūpē, neapmaksātā neformālajā aprūpē un nenostrādātās darba dienās. Pētnieki lēš arī, ka ekonomiskais labums no uztura izmaiņu rezultātā samazinātā siltumnīcefekta gāzu emisiju daudzuma varētu sasniegt 570 miljardus ASV dolāru.

Avots: http://www.ox.ac.uk/news/2016-03-22-veggie-based-diets-could-save-8-million-lives-2050-and-cut-global-warming