Organizācija “Dzīvnieku brīvība” publicējusi jaunus foto un video materiālus no piecām Latvijas zvēraudzētavām, kas uzņemti šī gada rudenī. Šokējoši un daudzskaitlīgi labturības pārkāpumi liek apšaubīt Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) spēju kontrolēt zvēraudzētavās notiekošo. Dzīvnieku aizsardzības organizācijas aicina novērst uzraudzības nepilnības, nodrošinot tām tiesības veikt neatkarīgas pārbaudes.
Piecās Latvijas zvēraudzētavās uzņemti dokumentālie materiāli, kuros redzami neskaitāmi Dzīvnieku aizsardzības likuma un labturības noteikumu pārkāpumi - slimi, ievainoti dzīvnieki, kas atstāti bez aprūpes, neatbilstoša izmēra būri, dzeramā ūdens trūkums, antisanitāri apstākļi, miruši dzīvnieki kopā ar dzīvajiem. Pie katra slimā, ievainotā vai mirušā dzīvnieka video materiālos ir nofilmētas arī GPS navigācijas ierīces un laikraksti, kas pierāda, ka materiāli ir uzņemti konkrētajās zvēraudzētavās šī gada rudenī.
Video un foto redzamais liecina, ka kopš pirmā pētījuma publicēšanas 2013. gada sākumā situācija nav mainījusies, lai gan Pārtikas un veterinārais dienests solīja pievērst pastiprinātu uzmanību dzīvnieku labturībai zvēraudzētavās. Pēc PVD sniegtās informācijas tagad katra zvēraudzētava tiek pārbaudīta divas reizes gadā, tomēr nevienu labturības pārkāpumu dienests nav konstatējis. Turklāt simtiem labturības pārkāpumu dokumentēti zvēraudzētavā “Stirnas” dienu pēc PVD pārbaudes, kurā dienests nekonstatēja nekādus pārkāpumus.
Pēc materiālu analīzes dzīvnieku aizsardzības organizācijas asi kritizē atbildīgo iestāžu darbu. “Tāpat kā iepriekšējo reizi, likuma pārkāpumu ir ļoti daudz un tie ir dokumentēti dažādās zvēraudzētavās, tāpēc var secināt, ka tās nav tikai nejaušas kļūmes atsevišķās pārbaudēs. Runa ir par sistemātisku uzraudzības trūkumu, kā rezultātā PVD faktiski nevis kontrolē nozari, bet piesedz tās nelikumības,” norāda “Dzīvnieku brīvības” valdes priekšsēdētājs Aivars Andersons. “Mūsuprāt, pašreizējā uzraudzības sistēma ir pievīlusi sabiedrības uzticību un nespēj nodrošināt likuma ievērošanu. Tā ir steidzami jāuzlabo, nodrošinot sabiedriskām dzīvnieku aizsardzības organizācijām tiesības veikt neatkarīgas pārbaudes.”
Dzīvnieku aizsardzības organizācijas norāda, ka savvaļas dzīvnieku audzēšana industriālo fermu apstākļos neizbēgami izraisa smagas labturības problēmas, kuru novēršana nav īpašnieku ekonomiskajās interesēs, tāpēc dzīvnieku aizsardzības likuma pārkāpumi šajās ražotnēs ir regulāri. Līdzīgi pārkāpumi pēdējos gados dokumentēti Lietuvā, Igaunijā, Polijā, Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Čehijā, Itālijā un citās valstīs.
Latvijas zvēraudzētavasAttēli no fermām: Onyx AB, A/S Grobiņa, Lāčplēsis ZF, Velvet Mink un ZS Stirnas.
[flickr-photoset:id=72157649430607541, size=q, num=60, sort=views, count=false, mintitle=999, minmetadata=999, heading=none]
Lēna nāve gāzes kamerā, dzīvnieku piekaušana līdz nāvei ar metāla nūjām un vēl elpojošo nospiešana – tādi rezultāti atklājas Open Cages veiktajā pētījumā ūdeļu audzētavā.
Šī petīcija ir daļa no Fur Free Alliance rīkotas starptautiskas kampaņas. Mēs aicinām visas valstis aizliegt zvēraudzēšanu kažokādu ieguvei un aicinām G20 valstu līderus publiski atzīt, ka
24. novembrī Ungārijas Zemkopības ministrija paziņoja par ūdeļu, lapsu, sesku un nutriju audzēšanas aizliegumu kažokādu iegūšanas nolūkos. Valdības lēmumu pamudinājuši Covid-19 uzliesmojumi citās
Dzīvnieki cits citam dara pāri, radot savainojumus. Darbiniekiem jāstrādā emocionāli un fiziski smagos apstākļos. Viņi neiztur, tāpēc audzētavās ir izteikta darbinieku mainība. Notekūdeņu radītais
Otrdien, 29. septembrī, Francijas valsts ministrija ekoloģijas pārejas jautājumos izziņoja, ka aizliedz dzīvnieku audzēšanu kažokādu ieguvei. Papildus zvēraudzēšanas aizliegumam normatīvie akti paredz
Polijas parlamenta apakšpalāta piektdien pieņēma dzīvnieku aizsardzības likuma grozījumus, nosakot zvēraudzēšanas aizliegumu un citus dzīvnieku aizstāvības uzlabojumus.