Jauns pētījums atklāj, ka no esošajiem pārtikas resursiem varētu paēst simtiem miljonu cilvēku vairāk nekā pašlaik, ja vien mēs mainītu savu diētu, aizstājot dzīvnieku valsts produktus ar augu valsts uzturu.

Pēc ANO Pārtikas un lopkopības organizācijas datiem, apmēram 815 miljoni jeb 10% pasaules iedzīvotāju cieš no bada vai nepietiekama uztura.Tai pašā laikā tiek vērtēts, ka pasaulē apmēram trešā daļa no saražotās cilvēkiem paredzētās pārtikas tiek izšķērdēta vai izmesta atkritumos. Taču pati lielākā izšķērdība, kas pat nav ietverta šajā aplēsē, varētu būt tādas diētas izvēle, kuras produktu ražošanā tiek izniekoti dabas resursi.

Pētījumā, kas publicēts ASV Zinātņu akadēmijas izdevumā Proceedings of the National Academy of Sciences (PNAS), Veicmana Zinātnes institūta Izraēlā (Weizmann Institute of Science) pētnieki kopā ar kolēģiem ir atraduši jaunu veidu, kā definēt un izmērīt šos otrā tipa zudumus. Zinātnieki ir nosaukuši tos par ”zaudēto iespēju pārtikas zudumiem” jeb “alternatīvajiem pārtikas zudumiem”, saskatot līdzību ar ekonomikā lietoto jēdzienu ”zaudēto iespēju izmaksas” jeb “alternatīvās izmaksas”, ko attiecina uz papildu izmaksām, kas rodas, dodot priekšroku noteiktai izvēlei labāku alternatīvu vietā.

Zaudēto iespēju pārtikas zudumus izraisa lauksamniecības zemju izmantošana lopkopības produktu ražošanai tā vietā, lai no šīs zemes iegūtu augkopības produkciju ar līdzvērtīgu uzturvērtību.

Pētnieki ziņo, ka, ja izdotos novērst šos alternatīvos zudumus, t.i., ja aizstātu lopbarības kultūras ar cilvēku pārtikā izmantojamām kultūrām, ASV vien no tās pašas zemes platības tiktu iegūta papildu pārtika vēl 350 miljoniem cilvēku (šis skaits pārsniedz ASV iedzīvotāju skaitu) paēdināšanai.

“Mūsu veiktā analīze rāda, ka priekšrokas došana augu valsts uzturam ietaupītu vairāk pārtikas nekā visu tradicionāli zināmo pārtikas izniekošanas cēloņu samazināšana,” stāsta galvenais autors Alon Shepon, kurš strādā profesora Ron Milo laboratorijā Augu un dabaszinātņu departamentā. Veicmana institūta pētnieki strādāja kopā ar Gidon Eshel no Barda koledžas ASV (Bard College) un ar Elad Noor no Šveices Federālā Tehnoloģiju institūta (ETHZ).

Zinātnieki salīdzināja resursus, kādi nepieciešami, lai saražotu 5 izplatītākos dzīvnieku izcelsmes produktus – liellopa gaļu, cūkgaļu, piena produktus, mājputnu gaļu un olas – ar tiem resursiem, ko prasa pārtikas graudaugu ražošana. Tika izvēlēti graudaugi ar gaļai, pienam, olām līdzvērtīgu olbaltumu, kaloriju un minerālvielu daudzumu.

Tika aprēķināts, ka no augkopības kultūrām var iegūt 2 līdz 20 reizes vairāk olbaltumvielu uz vienu lauksamniecības zemes laukuma vienību.

Visiespaidīgākā atšķirība rezultātos bija liellopa gaļai. Pētnieki salīdzināja to ar 5 augu kultūru (sojas, kartupeļu, cukurniedru cukura, zemesriekstu, ķiploku) komplektu, kas optimālās proporcijās dod tās pašas uzturvielas kā liellopa gaļa. Uz zemes platības, no kuras var iegūt 100 g minēto augu olbaltumvielu, iespējams izaudzēt tikai 4 g liellopa ēdamās gaļas olbaltuma. Citiem vārdiem: izmantot lauksaimniecības zemi, lai pabarotu liellopus, nevis lai tur audzētu kultūraugus, nozīmē zaudēt 96 g olbaltuma,- tātad zudumi ir 96% uz zemes vienību! Tas nozīmē, ka, nomainot lauksaimniecības zemju lietojumu no liellopu audzēšanas uz pārtikas augkopību, ieguvums pārtikas ražošanai būtu milzīgs.

Aprēķinātie zudumi, ja neizmanto iespēju aizvietot lopbarības kultūras ar līdzvērtīgām pārtikas kultūrām, ir ievērojami arī citiem dzīvnieku izcelsmes produktiem – 90% cūkgaļai, 75% piena produktiem, 50% mājputnu gaļai un 40% olām, un tie ir lielāki nekā visi tradicionālie pārtikas zudumi kopā.

“Zaudēto iespēju pārtikas zudumi ir jāņem vērā, ja mēs gribam izvēlēties tādus diētas paradumus, kas saglabātu pasaules pārtikas resursus,” apgalvo profesors Milo.

Veicmana Zinātnes institūta raksts:https://wis-wander.weizmann.ac.il/earth-sciences/food-waste-biggest-loss-could-be-what-you-choose-put-your-mouth

Izdevums, kurā publicēts pētījums:http://www.pnas.org/

Vēlies rīkoties planētas, savas veselības, vides un dzīvnieku labā?

Uzzini vairāk par augu valsts uzturušeit.