Ceturtdien, 4. decembrī “Dzīvnieku brīvība” iesniedza Saeimā pilsonisko iniciatīvu par kažokzvēru aizsardzību, kuru portālā “manabalss.lv” parakstījuši vairāk nekā 11 000 Latvijas pilsoņu. Pārstāvot dzīvniekus – ap miljons ūdeļu, lapsu un šinšillu, – kas šobrīd tiek nogalināti Latvijas zvēraudzētavās, iniciatīvu simboliski iesniedza milzu ūdele. Iniciatīvas mērķis ir panākt pakāpenisku kažokzvēru audzēšanas aizliegumu Latvijā, dodot šīs nozares uzņēmējiem laiku darbības pārstrukturizēšanai un citu, valsts ilgtspējīgai attīstībai atbilstošāku uzņēmējdarbības virzienu īstenošanai.

Iniciatīvas iesniedzēji uzsver, ka dzīvnieku audzēšana kažokādu ieguvei būtu aizliedzama, pirmkārt, ētisku apsvērumu dēļ: ir nepieņemami turēt ieslodzījumā un nogalināt dzīvniekus, lai ražotu izstrādājumus, pēc kuriem mūsdienās nav objektīvas nepieciešamības. Kažokzvēru audzēšanas industrija un tās spēkā esošais tiesiskais regulējums pēc būtības ir pretrunā ar Latvijas Dzīvnieku aizsardzības likumā ietverto ētisko pamatu attieksmei pret dzīvu būtni, kas nosaka: “Cilvēces ētiskais pienākums ir nodrošināt visu sugu dzīvnieku labturību un aizsardzību, jo katrs īpatnis pats par sevi ir vērtība. Cilvēkam ir morāls pienākums cienīt jebkuru radību, izturēties pret dzīvniekiem ar iejutīgu sapratni un tos aizsargāt. Nevienam nav atļauts bez pamatota iemesla nogalināt dzīvnieku, nodarīt tam sāpes, radīt ciešanas vai citādi kaitēt”. Kažokādu industrijā tiek pārkāpti visi šie ar likuma spēku nostiprinātie ētiskie principi, jo dzīvnieki tiek uzskatīti tikai par ražošanas līdzekli, nevis justspējīgām būtnēm.

“Vēlamies pateikties visiem, kas parakstīja iniciatīvu. Lielā cilvēku aktivitāte norāda, ka Latvijas sabiedrībai ir svarīgi dzīvnieku aizsardzības jautājumi,” saka biedrības “Dzīvnieku brīvība” pārstāvis Aivars Andersons. “Arī daudzo sabiedrisko organizāciju vienotā nostāja ir skaidrs signāls, ka nepieciešamas izmaiņas likumos.”

Iniciatīvai pievienotie materiāli un atsauces uz zinātniskajiem pētījumiem pierāda, ka humāna kažokzvēru audzēšana nav iespējama. Formāla dzīves apstākļu uzlabošana zvēraudzētavās – lielāki un labiekārtotāki būri – nevar pasargāt dzīvniekus no ciešanām, ko rada slimības, ievainojumi un neiespējamība īstenot dabisko uzvedību: brīvi pārvietoties, peldēt, rakt alas, veidot ģimeni un audzināt mazuļus. Savukārt, ja zvēraudzētavas nodrošinātu dzīvnieku vajadzībām patiesi atbilstošus apstākļus, kažokādu ražošanas bizness kļūtu nerentabls – par to liecina to valstu pieredze, kur, zvēraudzētavām izvirzot dzīvnieku patiesajām vajadzībām pietuvinātas prasības, nozare ir iznīkusi pati no sevis.

Ne mazāk būtisks ir kažokādu ražošanas kaitējums videi. Pētījumi pierāda, ka, gluži pretēji izplatītajam uzskatam par kažokādu dabiskumu, patiesībā tās ir pats neekoloģiskākais no apģērbu materiāliem, kas rada būtisku kaitējumu videi, tostarp veicina klimata izmaiņas. Lai iegūtu vienu zvērādu, tiek patērēti nesamērīgi dabas resursi, tostarp ūdens, un radīts nesamērīgs piesārņojums – CO2 izmeši, izkārnījumi, smakas, ķīmiskās vielas, ko izmanto kažokādu apstrādei. Zvēraudzētavās audzētā Amerikas ūdele izbēgšanas gadījumā viegli adaptējas vidē un rada izmiršanas risku vietējo sugu dzīvniekiem, putniem un zivīm.

Mazāk apspriests, taču ļoti būtisks ir jautājums par zvēraudzēšanas ietekmi uz cilvēkiem – gan tiem, kuri spiesti dzīvot zvēraudzētavu apkārtnē, ciešot no smakām, piesārņojuma, plēsīgo putnu un mušu invāzijas, pieredz savu īpašumu vērtības krišanos un zaudē iespēju nodarboties ar citiem uzņēmējdarbības veidiem, gan tiem, kuri, strādājot zvēraudzētavās, ir spiesti saskarties ar tūkstošiem dzīvnieku ciešanām un nāvi. Ietekmi, kādu uz iedzīvotāju labklājību rada zvēraudzētavas klātbūtne, skaidri pierāda situācija Vērgalē, kur tikko pabeigtās Latvijā vismodernākās zvēraudzētavas radītās mušu invāzijas dēļ tuvējā ciematā nācās slēgt bērnudārzu. Iedzīvotāji ir izmisumā par drausmīgo smirdoņu, sēņotāji mežā atrod pūstošas ūdeļu barības – gaļas subproduktu – kaudzes, bet apkārtnes grāvjos ūdens vietā plūst virca un izkārnījumi.

Iniciatīvas iesniedzēji uzskata, ka Latvijai ir jāpievienojas to progresīvo valstu lokam, kas aizliegušas dzīvnieku audzēšanu kažokādu ieguvei, paužot stingru nostāju, ka šī nozare ir pretrunā gan ar Latvijas ekonomiskās izaugsmes vadmotīvu “Latvija – zaļākā valsts pasaulē”, gan valsts ilgtspējīgas attīstības interesēm, kas ietver ne tikai ekonomiskos rādītājus, bet arī sabiedrības morālo briedumu un mūsdienīgu pasaules uzskatu.

Iniciatīvu atbalsta „Sabiedrība pret kažokādām”, kas apvieno Latvijas desmit lielākās dzīvnieku aizsardzības un vides aizsardzības organizācijas. Tās ir biedrība „Dzīvnieku brīvība”, nodibinājums „Dzīvnieku Drauga fonds”, Vides aizsardzības klubs un biedrības „Juglas Dzīvnieku aizsardzības grupa” „DzīvniekuSOS”, „Homo Ecos”, „Zemes draugi”, „Zaļā brīvība” un “Vides Vārds”. Kustības partneris un atbalstītājs ir Pasaules Dabas Fonds.