Organizācija “Dzīvnieku brīvība” pirms gaidāmajām 12. Saeimas vēlēšanām aptaujājusi visas kandidējošās partijas, lai noskaidrotu to viedokli Latvijā aktuālos dzīvnieku aizsardzības jautājumos. Aptaujas rezultāti liecina, ka atsevišķas partijas pievērš uzmanību šiem jautājumiem, taču lielākajai daļai tā nav prioritāte vai trūkst izpratnes.

ES un citu valstu pieredze liecina, ka līdz ar sabiedrības informētības palielināšanos dzīvnieku aizsardzības jautājumi cilvēkiem kļūst arvien svarīgāki. Ārvalstīs lielākā daļa mūsdienīgu politisko partiju neatstāj novārtā šos jautājumus un iekļauj savu nostāju partijas programmā.

Pēdējo gadu laikā īstenoto kampaņu dēļ arī lielai daļai Latvijas iedzīvotāju ir izveidojies viedoklis par noteiktiem jautājumiem – par to skaidri liecina vairāk nekā 10 000 parakstu par zvēraudzēšanas aizliegumu Latvijā, kā arī aptuveni 8000 parakstu pret dzīvnieku izmantošanu cirkā.

Lai noskaidrotu, vai kandidējošās partijas plāno uzlabojumus dzīvnieku aizsardzībā un labturībā un rosinātu partijas formulēt savu viedokli gadījumā, ja tāda vēl nav, “Dzīvnieku brīvība” uzdeva šādus jautājumus, sniedzot arī īsu ieskatu problēmu aktualitātē:

1. Vai partija paredz virzīt politiskajā dienaskārtībā dzīvnieku

aizsardzības un labturības uzlabojumus? Ja jā, tad kādus?

2. Vai partija atbalsta kažokzvēru audzēšanas aizliegumu Latvijā?

3. Vai partija atbalsta dzīvnieku cirka aizliegšanu Latvijā?

4. Vai partija atbalsta neatkarīgas konsultatīvas institūcijas izveidi

dzīvnieku aizsardzības un labturības politikas izvērtēšanai, uzraudzībai un pilnveidošanai?

Atbildi sniedza 8 no 12 partijām – lai gan attiecībā uz zvēraudzēšanas un dzīvnieku cirka aizliegumu lielākā daļa partiju atbildēja noraidoši, vismaz vienā jautājumā gandrīz visas atbildējušās partijas bija noskaņotas pozitīvi un pauda atbalstu neatkarīgas konsultatīvas institūcijas izveidei, kas izvērtētu, uzraudzītu un pilnveidotu dzīvnieku aizsardzības un labturības politiku.

“Mūs iepriecina partiju atsaucība un izsmeļošās atbildes uz jautājumiem, kas liecina par partiju gatavību runāt par šiem sabiedrībai nozīmīgajiem jautājumiem. Uzteicama ir partiju vēlme redzēt neatkarīgas institūcijas izveidi, kas veicinātu objektīvas informācijas pieejamību,” komentē Aivars Andersons, biedrības “Dzīvnieku brīvība” pārstāvis. “Diemžēl jautājumos par zvēraudzēšanu un dzīvnieku izmantošanu cirkā vairāku partiju nostājā nojaušams informācijas un izpratnes trūkums, tāpēc “Dzīvnieku brīvība” aktīvi strādās, lai piedāvātu 12. Saeimas deputātiem zinātniski pamatotu informāciju par dzīvnieku labturības problēmām šajās jomās.”

Partiju pilnās atbildes

Juris Pūce, "Latvijas attīstībai"

1.Pagaidam partijas valde nav lēmusi par dzīvnieku aizsardzības un labturības uziabojumu ierosinājumu virzīšanu, taču apzināmies, ka mūsdienās, attīstoties modernai sabiedrībai, šie jautājumi ieņem arvien būtiskāku lomu politiskajā dienaskārtībā. Uzskatām, ka ir būtiski garantēt un kontrolēt kvalitātes standartiem atbilstošu dzīvnieku uzturēšanu, ievērojot Iikumā noteiktās dzīvnieku tiesību aizstāvības prasības.

2.Nē, kažokzvēru audzēšana ir svarīga Latvijas tautsaimniecības nozare, kas rada daudz darba vietu un būtisku pienesumu valsts ekonomikai. Taču, protams, dzivnieku turēšanas apstākļiem šajās audzētavās ir jābūt saskaņā ar dzīvnieku fiziskajām pamatvajadzibām un nepārkāpjot labturības noteikumus.

3.Sabiedrībai attīstoties, tās uzskati par dažādām iepriekš pieņemtām dzīvesstila un izklaides formām likumsakarīgi mainās, un vairākās Eiropas vaistīs jau tagad ir aizliegta savvaļas izmantošana cirkā. „Latvijas attistibai" valde pagaidām par šo jautājumu nav lēmusi, un par šo pirms galīgā lēmuma pieņemšanas būtu nepieciešamas plašākas sabiedrības diskusijas.

4.Jā, partija „Latvijas attistībai" atbalsta neatkarīgas konsultatīvas institūciijas izveidi, kuras kompetence būtu dzīvnieku aizsardzības un labturības politikas izvērtēšana, uzraudzība un pilnveidošana, kā arī kvalitatīvu diskusiju veicināšana un nodrošināšana sabiedrībā. Uzskatām, ka, pieņemot lēmumus par dzīvnieku labturības un aizsardzības prasību ievērošanu, ir jābut pārstāvētam gan ekonomiskajam un Iauksaimniecības, gan arī dažādu dzīvnieku aizsardzības jomas ekspertu viedoklim un ierosinājumiem.

Jūlija Ždanova, "Suverenitāte"

1.Es labprāt iekļautu šo jautājumu mūsu programmā un pareizi būtu to apspriest ar cilvēkiem, kas ir cieši saistīti (strādā) tieši šajā jomā!

2. Uz šo jautājumu noteikti varu atbildēt ”Jā”- dzīvniekam nav jācieš dēļ cilvēku ”priekiem”un iegribām!

3. Jā.

4.Noteikti ir jābut likumam, kas pilnībā realizētu dzīvnieku aizsardzību. Labprāt piedalītos šajā darbā!

Andris Skride, "Izaugsme"

1.Mūsu Partija kā trīs galvenās prioritātes ir izvirzījusi veselības, izglītības (tai skaitā arī sporta un kultūras) un tautsaimniecības jomas aktuālākās problēmas. Lai arī dzīvnieku aizsardzība nav mūsu Partijas prioritārais jautājums, mēs atbalstīsim priekšlikumus, kuri ir saistīti ar dzīvnieku aizsardzības jautājumiem — jo īpaši dzīvnieku labturības jomā.

2.Nē, mēs neuzskatām, ka ir jāaizliedz kažokzvēru audzēšana. Šāda lēmuma pieņemšana radīs zaudējumus tautsaimniecībā - radot bezdarbi, mazinot eksportu un budžeta ienākumus. Mēs pilnībā piekrītam, ka konstatēta situācija, kad dzīvnieki tiek audzēti fermās, kuras neatbilst labturības noteikumiem, tiek konstatēti antisanitāri apstākļi un tiek turēti slimi, bez veterinārās apkopes atstāti un miruši dzīvnieki, nav normāla un šos pārkāpumus ir nepieciešams novērst. Tāpat uzskatām, ka gadījumos, kad tiek fiksēti šādi pārkāpumi - uzņēmumi, to īpašnieki un darbinieki ir ne vien jāsoda, bet tiem ir jāaizliedz turpmāk nodarboties ar jomām, kas saistītas ar dzīvnieku turēšanu. Iepriekšminētā norma ir jāattiecina ne tikai uz kažokzvēru audzēšanu, bet uz jebkuru dzīvnieku turēšanu, jo kā zināms, līdzīgi gadījumi ir bijuši konstatēti ne tikai ar kažokzvēriem, bet arī ar zirgiem.

3.NĒ, mēs neuzskatām, ka ir jāaizliedz dzīvnieku cirks Latvijā. Rīgas cirks, kura repertuārā vienmēr ir bijis arī dzīvnieku cirks, ir daļa no Latvijas vizītkartes un ar savām izrādēm gadu desmitiem ir piesaistījis gan Latvijas bērnus un jauniešus, gan tūristus. Kā zināms, ne vien cirka, bet arī citas nozares dzīvnieki tiek izņemti no savas dabiskās vides, speciāli apmācīti un izmantoti noteiktām funkcijām - piemēram, izmantoti kā neredzīgu un vājredzīgu cilveku pavadoņi, robežsardzes un muitas vajadzībām, glābšanas darbos, kā pārvietošanās līdzeklis kalnos un tuksnešos. Tāpat, līdzīgi kā cirkā, veicot speciālu apmācību, dzīvnieki tiek izmantoti bērnu un cilvēku ar īpašām vajadzībām atveseļošanās procesā - delfīnterapija, Kanisterapija (ar speciāli apmācītiem suņiem) un Reiterterapija (ar speciāli apmācītiem zirgiem). Ņemot vērā iepriekš minēto, mēs neuzskatām, ka būtu jāaizliedz dzīvnieku apmācīšana un izmantošana noteiktu darbību veikšanai, bet viennozīmīgi iestājamies par to, ka visos gadījumos ir jāievēro dzīvnieku labturības noteikumi un nav pieļaujams, ka dzīvnieki tiek vardarbīgi dresēti, fiziski ietekmēti vai atstāti bez pārtikas. Tādēļ, tāpat kā iepriekšējā jautājumā, uzskatām, ka nav jāaizliedz, bet ir jānodrošina, ka šajos procesos tiek veikta kontrole un tiek ievērotas dzīvnieku labturības prasības.

4. Jā, mēs atbalstām šādas institūcijas izveidi. Tāpat mēs uzskatām, ka ir jāpalielina kontrolējošo iestāžu ietekme un vara, lai laicīgi tiktu konstatēti pārkāpumu gadījumi un veikta savlaicīga un atbilstoša reakcija gadījumos, ja tiek konstatēts ka tiek pārkāpti dzīvnieku labturības noteikumi. Ir būtiski veikt arī sabiedrības izglītošanu, lai iedzīvotāji laicīgi ziņotu par šādiem pārkāpumiem, ja tādi tiek novēroti.

"Nacionālā apvienība"

Uzskatām, ka Jūsu iesūtītie jautājumi par dzīvnieku aizsardzību un labturību ir ļoti būtiski visai mūsu sabiedrībai. NA frakcijā mēs šos jautājumus apspriedām un, neskatoties uz viedokļu dažādību, vienprātība bija uzskatā, ka dzīvība ir augstākā vērtība un pret katru dzīvo radību ir jāizturas humāni.

NA biedri piekristu atbalstīt neatkarīgas konsultatīvas institūcijas izveidi, taču, mūsuprāt, būtu labāk, ja ar šādu iniciatīvu nāktu Saeimas atbildīgā Tautsaimniecības komisija vai atbildīgā Lauksaimniecības ministrija, kuri ir vairāk iedziļinājušies problemātikā un saskārusies ar speciālistu viedokli.

NA uzskata, ka jebkura lēmuma pieņemšana ir katra deputāta sirdsapziņas jautājums.

Juris Tolpežņikovs, "Jaunā konservatīvā partija"

1. Jā. Ilgtspējīga Latvijas saimniecība noteikti ir saistīta ar labu izturēšanos pret visu dzīvo radību.

Attiecībā uz lauksaimniecības dzīvniekiem (pirmām kārtām cūkām un broileriem) patreiz spēkā esošās “labturības prasības” pārdēvēt atbilstoši to saturam un atbilstošām ES direktīvām par “minimālām prasībām dzīvnieku turēšanas apstākļiem”. Tas noteikti mazāk maldinās Latvijas cilvēkus par apstākļiem, kādos tiek turēti t.s. “produktīvie dzīvnieki”.

Labturības prasības izstrādājot, noteikti ņemt par pamatu “Piecas dzīvnieku brīvības izpausmes”, kuras minētas Eiropas konvencijā par dzīvnieku aizsardzību.

Jāņem vērā tas, ka ES atbalsta dalībvalstu stingrākas prasības dzīvnieku labturībai. Latvijai ir visas iespējas kļūt par labu paraugu citām valstīm.

2. Jā. Kažokzvēri turēšana pēc būtības nav lauksaimniecība un kažokzvēri nav lauksaimniecības dzīvnieki. Tie ir nebrīvē turēti savvaļas dzīvnieki.

Pilnīgi noteikti nedrīkst ļaut iekārtot jaunas kažokzvēru fermas. Esošajās fermās (pirms kažokzvēru audzēšanas pilnīgas aizliegšanas) noteikti ieviešamas stingras labturības prasības. Dzīvnieku ciešanas nav pieļaujamas cilvēku greznības iegribu apmierināšanai.

3. Jā. Noteikti atbalsta attiecībā uz to dzīvnieku sugu izmantošanu cirkā, kuru elementāru labturību nav iespējams ievērot.

Tas noteikti attiecas uz ziloņiem, lielajiem plēsējiem, zirgiem, roņiem.

Atsevišķu sugu dzīvnieku izmantošana būtu pieļaujama. Piem. suņi, kaķi, varbūt arī baloži. To labturība jāreglamentē (“Piecas dzīvnieku brīvības izpausmes”).

4. Jā. Pie tam - šāda institūcija noteikti jāveido no profesionāļiem. Īpaši, ja runa ir par dzīvnieku izmantošanu zinātniskos pētījumos.

Šai institūcijai noteikti jābūt apolitiskai un nevalstiskai (lai arī ar valsts finansējumu).

Miroslavs Mitrofanovs, Latvijas Krievu savienība

1.Mums nav nepieciešamas administratīvas kapacitātes, lai darboties arī dzīvnieku aizsardzības jomā un formulēt attiecīgas likumdošanas iniciatīvas. Mēs esam gatavi apspriest un arī atbalstīt Jūsu organizācijas un citu kompetento speciālistu ierosinājumus.

2. Mēs to neatbalstam. Ir jārunā par kontroles un uzraudzības mehānismu pilnveidošanu šajā jomā. Bet pilnīgais aizliegums attiecība uz kažokzvēru audzēšanu ir neloģisks un ekonomiski kaitīgs. Mēs negribam , lai būtu zaudētas darba vietas. Bet loģikas trūkums ir saistīts ar faktu, ka jūsu organizācija nerunā par lopkopības aizliegumu kopumā, bet apstākli kuros tiek turētas, teiksim, cāļi putnu fermās principā neatšķiras no apstāklim, kuri izraisīja jūsu sašutumu zvēraudzētavās.

3. Neatbalstām, jo cirks ir neatņemamā daļa no Eiropas kultūras mantojuma. Bet protams, mēs esam gatavi atbalstīt stingrāku uzraudzību, jā tā ir vajadzīga, lai nepieļautu fizisku vardarbību pret cirka dzīvniekiem.

4.Nevaram spriest par konsultatīvas institūcijas izveidi, pirms mums būs iespēja iepazīties ar visiem argumentiem un iespējamiem šīs institūcijas modeļiem. Mūsuprāt galvenais ir panākt bilanci starp lauksaimnieku un dzīvnieku aizsardzības aktīvistu „svaru” šajā institūcijā.

Ingmārs Līdaka, "Zaļo un zemnieku savienība"

1. Neatkarīgi no ZZS vēlmes, Saeimas dienaskārtībā, acīm redzot, būs jautājums par kažokzvēru audzētavu likvidāciju, jo likumā paredzētie l0 000 paraksti ir savākti un sabiedrības akceptēts dokuments ir ceļā pie likumdevēja. Ja runa par citiem grozījumiem Latvijas likumos, tad līdzšinējā pieredze liecina, ka visproduktīvākais ir darbs ar jau izskatīšanai „atvērtu” likumu, iesniedzot ar dzīvnieku aizsardzības organizācijām saskaņotus priekšlikumus grozījumiem. Arī turpmāk, kā līdz šim, ZZS pārstāvji Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā ir gatavi ciešai sadarbībai un dialogam ar ieinteresētajām organizācijām, lai sagatavotu un aizstāvētu konkrētus priekšlikumus likumu izmaiņām. Pieņemu, ka bieži vien izmaiņas jāveic nevis likumos (kas ir Saeimas kompetence), bet gan tiem pakārtotajos normatīvajos aktos (MK noteikumi, PVD iekšējie normatīvie akti u.c.). Tāpat dzīvnieku labturības uzlabojumi būtu panākami arī skrupulozāk sekojot esošo normatīvo aktu prasību izpildei.

2. Ņemot vērā Latvijas Zaļās partijas Jaunatnes nodaļas aktīvu iesaistīšanos parakstu vākšanas kampaņā par kažokzvēru audzēšanas aizliegumu Latvijā, uz šo jautājumu viennozīmīgi atbildēt grūti. Katrā gadījumā parakstu vākšanas kampaņa jau pati par sevi ir neapšaubāmi uzlabojusi labturības situāciju Latvijas kažokzvēru fermās un industrija skaidri sapratusi sabiedrības vēlmi NEKAD neredzēt 2013. gada pavasarī redzētajiem līdzīgus kadrus. Drīzu kažokzvēru fermu likvidāciju Latvijā ZZS tomēr neatbalsta, jo šī, ne visai „tīrā” industrija, dod salīdzinoši prāvu ieguldījumu Latvijas eksportā un nodarbinātības problēmas risināšanā lauku reģionos. Bez tam nav pārliecības, ka Latvijas zvēru fermu slēgšana samazinātu fermās turēto dzīvnieku skaitu kopumā. Bizness pārceltos

uz kaimiņvalstīm, kur fermās turēto īpatņu skaits pieaugtu. Tas, ko sekmēsim tuvākajā laikā - PVD uzraudzības palielināšanu un dialogu ar industriju ar mērķi uzlabot fermās turēto dzīvnieku labturību (ja nepieciešams - arī attiecīgo Ministru kabineta noteikumu izmaiņu izstrādi). Savukārt Jūs aicinām vēl aktīvāk iestāties pret kažokādu izmantošanu apģērbu dizainā! Tieši pieprasījuma samazinājums sekmēs kažokzvēru fermu biznesa norietu.

3. Uz šādi formulētu jautājumu atbilde ir viennozīmīga - „nēl”. Neuzskatām, ka pūdelis, kaķis vai gailis cirka arēnā cieš vairāk, nekā dzīvokļa šaurībā iesprostots medību suns, vista putnu fermā vai nemākulīgi būrītī turēta jūrascūciņa! Cirka arēna nav vieta, kur eksponēt savvaļā ķertus vai pasaulē globāli apdraudētu sugu dzīvniekus! Līdz ar to ZZS atbalstītu pakāpenisku un nesasteigtu regulējuma ieviešanu attiecībā uz cirkā demonstrējamo dzīvnieku atlasi. Jāņem vērā arī konkrēto, šobrīd cirkā nodarbināto īpatņu likteņi, jo pēc šiem dzīvniekiem nekāro ne zooloģiskie dārzi, ne arī privātkolekciju īpašnieki. Tātad - aizlieguma sekas - eitanāzija, jo finansiāli apsvērumi liegs barot un aprūpēt dzīvnieku, kurš nepelna... Tātad - soli pa solim uz saprātīgu risinājumu.

4. Uz šo jautājumu atbildēt viennozīmīgi nav iespējams. No vienas puses-Zemkopības ministriju šobrīd vada Zemnieku savienības deleģētais Jānis Dūklavs, kura spēkos droši vien būtu nepieļaut L. Straujumas savulaik iecerētās pārveidotās padomes koncepcijas ieviešanu. No otras puses - Zaļās partijas biedrs Ingmārs Līdaka Dzīvnieku aizsardzības likuma apspriešanas gaitā godprātīgi centās nepieļaut Dzīvnieku aizsardzības ētikas padomes idejas degradēšanu un cīnījās par dzīvnieku aizsardzības organizāciju ietekmes palielināšanu iecerētajā padomē. Šobrīd daudz kas atkarīgs no Padomes nolikuma kvalitātes.

Inguna Sudraba, "No sirds Latvijai"

Pamatojoties uz Jūsu iesniegto informāciju un izteiktajiem problēmjautājumiem, sniedzam Jums sekojošu informāciju:

Attiecībā uz kažokzvēru audzēšanas aizliegumu Latvijā, partija “No sirds Latvijai” informē, ka tā uz doto brīdi neatbalsta kažokzvēru audzēšanas aizliegumu Latvijā, bet iestājas par labturības standartu paaugstināšanu. Partija uzskata, ka nevar likt šķēršļus kažokzvēru audzēšanas nozarē, ņemot vērā ne vien nodarbināto personu skaitu un investīciju apjomu, bet arī strauji augošo nozares ieguldījumu valsts tautsaimniecībā, bet vienlaikus uzskata, ka nav pieļaujamas situācijas, kad tiek pieļauti jebkādi labturības noteikumu pārkāpumi, tāpēc ir jāvairo kontrolējošo institūciju apmeklējumi gan zvēraudzētavās, gan arī dzīvnieku patversmēs, zooloģiskajā dārzā, cirkā un citās iestādēs, kas tur dzīvniekus.

Partija “No sirds Latvijai” uzskata, ka attiecībā uz tautsaimniecību, valstij būtu aktīvi jāiesaistās sava iekšējā tirgus aizsardzībā, kā arī jāsekmē Latvijas uzņēmumu sadarbību un jānodrošina lielākas iespējas piedāvāt savu produkciju un pakalpojumus Latvijas, Eiropas un pasaules tirgos. Dzīvnieku aizsardzības likuma mērķis ir nodrošināt visu sugu dzīvnieku labturību un aizsardzību, nodrošināt, lai pret dzīvniekiem izturas ar iejūtīgu sapratni un tos aizsargāt.

Dzīvnieku aizsardzības likums paredz, ka šī likuma prasību ievērošanu uzrauga un kontrolē Zemkopības ministrijas padotībā esošās iestādes, un, proti: Pārtikas un veterinārais dienests - attiecībā uz nebrīvē audzētu dzīvnieku aizsardzību un labturību un izmēģinājumu dzīvnieku aizsardzību, kā arī uz dzīvnieku importa, eksporta un tranzītpārvadājumu kontroli normatīvajos aktos noteiktajos valsts robežkontroles punktos atbilstoši savai kompetencei, bet attiecībā uz mājas (istabas) dzīvnieku labturību - tikai valsts veterinārās uzraudzības objektos un gadījumos, kad ir aizdomas vai sūdzības par normatīvo aktu pārkāpumiem; Valsts meža dienests - attiecībā uz medījamo savvaļas sugu dzīvnieku aizsardzību; Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotībā esošās iestādes - attiecībā uz savvaļā dzīvojošo nemedījamo savvaļas sugu dzīvnieku aizsardzību un uz īpaši aizsargājamo un ierobežoti izmantojamo savvaļas sugu dzīvnieku aizsardzību saskaņā ar dabas aizsardzības normatīvajiem aktiem.

Problēmjautājums ir tas, kādēļ, ja reiz dzīvnieku labturības kontrole izriet no likuma, šādi pārkāpumi aizvien tiek pieļauti, un kādēļ attiecīgās iestādes, iespējams, uz šiem pārkāpumiem reaģē nepietiekami ātri. Tāpēc, atbildot uz Jūsu biedrības izvirzīto jautājumu, vai partija paredz virzīt politiskajā dienaskārtībā dzīvnieku aizsardzības un labturības uzlabojumus, informējam, ka, pirmkārt, būtu nepieciešams paaugstināt atbildību par šādu pārkāpumu pieļaušanu.

Vienlaikus partija apzinās, ka dzīvnieki bieži vien tiek turēti savām īpašībām un instinktiem nepietiekami lielos būros, kas dzīvniekiem rada gan fiziskas, gan garīgas ciešanas, un kā vēsta dažādos pētījumos un publikācijās pieejamā informācija vairākiem dzīvniekiem ir nepieciešamība dzīvot lielos aplokos - bieži vien arī tādos, kas aprīkoti ar plašu ūdenstilpni vai kokmateriāliem. Taču patversmes vai zvēraudzētavas finansiālu apstākļu dēļ nespēj nodrošināt dzīvniekiem atbilstošus dzīves apstākļus.

Attiecībā uz to, vai partija atbalsta dzīvnieku cirka aizliegšanu Latvijā, partija informē, ka prioritāte ir dzīvnieku labturības noteikumu ievērošana, un ierosina veikt pārrunas par valsts iespēju sniegt finansiālu palīdzību Rīgas cirka rekonstrukcijas īstenošanā, gan paplašinot tā dzīvnieku būrus, gan tā telpas kopumā.

Jāņem vērā tas, ka kopš 1986.gada Rīgas cirks ir atzīts par “Vietējas nozīmes arhitektūras pieminekli", savukārt 2003.gadā Rīgas cirka ēka tika atzīta par "Valsts nozīmes Arhitektūras pieminekli".

Partija “No sirds Latvijai” uzskata, ka jautājums par dzīvnieku cirka slēgšanu nevar tikt apspriests pirms netiek piedāvāts un mēģināts reāli risināt iespēju, kādā veidā cirkā mītošie dzīvnieku dzīvošanas apstākļi var tikt uzlaboti. Ja cirka darbībā netiek izmantotas aizliegtas darbības, šādā gadījumā uzskatāms, ka šo dzīvnieku dzīves ritms un labums, ko gūst sabiedrība, it sevišķi visjaunākā paaudze, ir

atsverams.

Visu dzīvi dzīvnieki ir tikuši turēti, apmācīti un izmantoti gan darba vajadzībām, gan sacensībām un atrakcijām, tostarp, cirkā. Kā jau iepriekš norādīts, nav samērīgs aizliegums dzīvnieku izmantošanai cirkā, ja pirms tam netiek rastas alternatīvas dzīvnieku dzīves apstākļu uzlabošanai, uzlabojot ne vien dzīvnieku aprūpi, bet arī telpas, kurās pastāvīgi tiek turēti dzīvnieki. Partija “No sirds Latvijai”

uzskata, ka dzīvnieku cirks ir bijusi un būs bērna bērnības neatņemama sastāvdaļa, un tikai tādēļ, ka no atbildīgajām institūcijām netiek saņemta atbilstoša rīcība dzīvnieku aizsardzības nodrošināšanā, nav pieļaujama tik krasa rīcība kā dzīvnieku cirka aizliegšana valstī.

Visbeidzot, partija “No sirds Latvijai”, iepazīstoties ar Jūsu vēstules 4.punktā izteikto problemātiku, informē, ka pievienojas Jūsu viedoklim, ka Dzīvnieku aizsardzības ētikas padome nevar sastāvēt tikai no tādu iestāžu un organizāciju pārstāvjiem, kas darbojas, piemēram, lauksaimniecības jomā. Ievērojot jau iepriekš mūsu partijas norādīto, ka ir jāpanāk līdzsvars starp valsts ekonomiskajām interesēmun dzīvnieku aizsardzības interesēm, partija uzskata, ka līdzsvars ir ievērojams arī šādas padomes biedru sastāvā. Pretējā gadījumā, kā jau norādījusi Jūsu biedrība, lauksaimniecības un ekonomiskās intereses var dominēt pār dzīvnieku aizsardzību.