Kopsavilkums no Compassion in World Farming ziņojuma “End the Cage Age: Why the EU Must Stop Caging Farm Animals”.

Tulkojusi Anita Krastiņa.

• Eiropas Savienībā vairāk nekā 300 miljoni dzīvnieku pavada visu dzīvi vai būtisku tās daļu iesprostojumā – no sivēnmātēm atnešanās krātiņos līdz dējējvistām tā dēvētajos “modernizētajos” sprostos.

• Vadošie dzīvnieku labturības pētnieki atzīst, ka dzīvnieku turēšana iesprostojumā ievērojami samazina viņu labturību.

• Pētījumi demonstrē, ka dzīvnieku turēšana iesprostojumā ir cietsirdīga: dzīvnieki ir domājošas būtnes, kas spēj just sāpes un prieku. Industriālā lopkopība rada milzīgas ciešanas, jo pakļauj dzīvniekus ļoti satraucošiem izvēles un kustības ierobežojumiem bez iespējas izpaust gandrīz jebkādu dabisko uzvedību.

• Sabiedrība uzskata, ka lauksaimniecības dzīvnieku aizstāvībai pievēršama lielāka uzmanība. 94% aptaujāto Eiropas iedzīvotājuprāt, ir svarīgi aizstāvēt lauksaimniecības dzīvnieku labturību, un 84% domā, ka dzīvniekus būtu jāaizsargā labāk nekā šobrīd.

• Ārkārtīga šaurība joprojām ir tipiska industriālās lopkopības blakne. Tā skar gan sivēnmātes, kuras spiestas savus mazuļus barot krātiņos, gan trušus un paipalas, kas pavada visu dzīvi kailos sprostos, gan pīles un zosis, kuras iesprosto piespiedu barošanai, lai iegūtu foie gras jeb aknu pastēti.

• Lai gan Eiropas Savienībā jau kopš 2012. gada ir aizliegti nemodernizētie daudznodalījumu sprosti, vairāk nekā pusi komerciāli audzēto dējējvistu joprojām tur tā sauktajos “modernizētajos” sprostos. Arī vaislas putni un cāļi tiek turēti sprostos.

• Teliņi savas dzīves pirmās 8 nedēļas pavada individuālā iesprostojumā kastēs.

• Eiropas Savienības direktīva 98/58/EK par lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzību nosaka, ka ”dzīvnieka pārvietošanās brīvību, ņemot vērā tā sugu un saskaņā ar pārbaudītu praksi un zinātnes atziņām, nedrīkst ierobežot tādā veidā, kas izraisa nevajadzīgas ciešanas vai savainojumus.” Tā arī nosaka, ka, “ja dzīvnieks ilgstoši vai regulāri ir piesiets, sapīts vai atrodas būrī, tam jādod pietiekoši daudz vietas, lai izkustētos atbilstoši tā fizioloģiskajām un etoloģiskajām vajadzībām un saskaņā ar pārbaudītu praksi un zinātnes atziņām.” Visas ziņojumā aplūkotās iesprostojuma metodes šo likumu pārkāpj, tomēr tiek regulāri pielietotas daudzās ES dalībvalstīs.

• Dažu attīstītāku ES dalībvalstu nacionālā likumdošana ir atsevišķus ieslodzījuma veidus lopkopībā aizliegusi. Zviedrijā ir aizliegta sivēnmāšu iesprostošana atnešanās krātiņos un aizgaldos, kas ir nelegāli arī Apvienotajā Karalistē. “Modernizēto“ vistu būru aizliegums pastāv Luksemburgā un 2020. gadā stāsies spēkā Austrijā, savukārt 2025. gadā – Vācijā. Arī Eiropas mazumtirgotāji pāriet uz ārpus sprostiem dētuvistu olu tirdzniecību.

• Ir steidzami nepieciešama ES likumdošana, kas apturētu lauksaimniecības dzīvnieku cietsirdīgo turēšanu sprostos. Mēs arī aicinām katru ES dalībvalsti pieņemt likumus, kas veicinātu pāreju uz humānākām lauksaimniecības metodēm un aizliegtu lauksaimniecības dzīvnieku iesprostošanu.

Laiks izbeigt Sprostu ēru!

Eiropas pilsoņu iniciatīvas tīkls „Neturi būrī”apvieno dažādas organizācijas un indivīdus ar mērķi uzlabot lauksaimniecības dzīvnieku dzīves visā kontinentā, aizliedzot sprostu izmantošanu. Mēs darbojamies gan kopā, gan atsevišķi, lai savāktu vienu miljonu parakstu Eiropas pilsoņu iniciatīvai pret sprostu izmantošanu. Līdz parakstu vākšanas beigām atlicis pavisam maz laika – pievieno savu balsi šodien!