Plaša patēriņa pārtikas produktu ražošanas un izplatīšanas uzņēmums “Orkla Latvija” apņēmies līdz 2025. gadam atteikties no sprostos dētu olu izmantošanas ražošanā. 

“Orkla Latvija” ir daļa no “Orkla” grupas, kas pieņēmusi globālu politiku līdz 2025. gadam pilnībā pārstāt sprostos dētu olu izmantošanu visos “Orkla” pārstāvētājos zīmolos. Latvijā tas attiecas uz tādiem zīmoliem kā “Laima”, “Staburadze”, “Selga”, “Spilva” un daudziem citiem. 

“Jau kopš 2019. gada īstenojam visaptverošu “Orkla Latvija” ilgtspējas stratēģiju, kas paredz apņemšanos darboties saskaņā ar atbildīgiem, ētiskiem un uz ilgtermiņa attīstību vērstiem uzņēmējdarbības principiem visā piegādes ķēdē, sākot no ražošanas līdz produktu nonākšanai veikalos. Stratēģijas ietvaros esam nosprauduši arī mērķi līdz 2025. gadam atteikties no sprostos dētu olu izmantošanas visu mūsu produktu ražošanā. Šobrīd esam projekta rīcības plāna izstrādes procesā, lai, ievērojot mūsu augstākās kvalitātes prasības, līdz 2025. gadam “Orkla Latvija” produkti tiktu ražoti, ievērojot šo atbildīgo biznesa praksi,” uzsver “Orkla Latvija” komunikācijas direktore Lineta Mikša.

Atteikšanās no sprostos dētu olu izmantošanas kļūst arvien populārāka uzņēmumu sociālās atbildības un ilgtspējas stratēģijas sastāvdaļa. Dažu gadu laikā jau vairāk nekā 60 uzņēmumi Latvijā, tostarp lielākā daļa mazumtirgotāju tīklu un vairāk nekā 950 uzņēmumi visā Eiropā ir publiski apņēmušies atteikties no olu produktiem, kas ražoti, turot dējējvistas sprostos. Tas ir veicinājis straujas izmaiņas olu ražošanas industrijā, tostarp Ziemeļeiropas lielākā olu ražotāja “Balticovo” investīciju plānos, kas paredz ievērojami palielināt ārpus sprostiem dētu olu ražošanu. 

““Orkla” apņemšanās ir izcils piemērs sociāli atbildīgai, mūsdienīgai uzņēmējdarbībai. Šis solis uzlabos dzīves apstākļus miljoniem putnu katru gadu,” komentē dzīvnieku aizsardzības organizācijas “Dzīvnieku brīvība” pārstāve Paula Cukura. “Dējējvistu turēšana sprostos ir viena no nežēlīgākajām lopkopības praksēm. Tā ir pretrunā ar sabiedrības ētikas standartiem, tāpēc uzņēmumi visā pasaulē atsakās no sprostos dētu olu izmantošanas. Tā ir globāla tendence, ko vairs nav iespējams nepamanīt.”

Latvijā ir četri standartizēti dējējvistu turēšanas veidi: sprostos (nr. 3), kūtīs (nr. 2), brīvos apstākļos (nr. 1) un bioloģiskajos apstākļos (nr. 0). Patērētājiem to ir iespējams noteikt pēc pirmā cipara kodā, ar ko katra ola ir marķēta.