Pēc konstruktīva dialoga ar "Dzīvnieku brīvību" un vairākām citām "Open Wing Alliance"dalīborganizācijām "Maxima"nupat visā Baltijā ieviesusi progresīvu dzīvnieku labturības politiku, paziņojot par atteikšanos no sprostos dētām olām līdz 2025. gadam. Savu sociāli atbildīgo lēmumu uzņēmums pamato ar patērētāju pieaugošo interesi par produktu kvalitāti un dzīvnieku labturības jautājumiem. Polijā bāzētais uzņēmums "Maxima Grupe" pagājušā gada novembrī paziņoja par līdzīgu lēmumu.
"Kā atbildīgs un aktīvs dažādu organizāciju un kopienu dalībnieks "Maxima Grupe" rūpējas par kvalitāti, cenu un ražošanas metodēm produktiem, kurus tirgo uzņēmuma mazumtirdzniecības ķēdes. Mēs jūtam, kā pieaug patērētāju interese un līdzdalība dzīvnieku tiesību un labturības jautājumos gan pasaulē, gan Baltijas valstīs. Sekojot tam, uzņēmums "Maxima Grupe" šodien ir izvirzījis mērķi - līdz 2025. gadam visās Baltijas valstīs pārtraukt iegādāties sprostos turētu vistu olas," skaidro Roberts Čipkus (Robertas Čipkus), "Maxima Grupe" vadītājs un valdes loceklis.
Saskaņā ar R.Čipkus teikto, lēmums tiks realizēts pakāpeniski, pieliekot visas pūles, lai nodrošinātu, ka ne klienti, ne piegādātāji netiktu ietekmēti nelabvēlīgi, un ka šī pāreja tiktu pārvaldīta efektīvi. Pirmajā posmā par prioritātēm tiek uzskatīts sekojošais – brīvos apstākļos turētu vistu olu pieprasījuma un piedāvājuma pieaugums, izglītojoša kampaņa un cieša sadarbība ar ražotājiem, valsts iestādēm un citām interešu grupām.
"Maxima Grupe" mazumtirdzniecības ķēdēs var iegādāties dažādu veidu olas: organiskās, kūtī vai brīvos apstākļos turētu vistu olas. Kā noteikts likumos, olām ir īpaši apzīmējumi, kas norāda to ražošanas metodi. Sprostos dētas olas ir marķētas ar numuru "3". Līdzās kūtī un brīvos apstākļos turētu vistu olām, vairāk nekā puse no visām olām, ko pašlaik pārdod lielveikals, nāk no sprostos turētām vistām.
Jau 2017. gada sākumā "Maxima Grupe" uzņēmumi ir spēruši soļus, lai līdz 2025. gadam samazinātu un rezultātā pārtrauktu iegādāties sprostos turētu vistu olas. Piemēram, veikalos tika uzsākta izglītojošā kampaņa ar mērķi labāk informēt klientus. Tāpat tika uzsāktas tikšanās ar ražotājiem, piegādātājiem, citiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, dzīvnieku tiesību organizācijām un valsts iestādēm, lai meklētu vislabākos risinājumus tirgū. Uzņēmums "Maxima Grupe" ir atvērts turpmākai sadarbībai ar visām interešu grupām.
Par "Maxima Grupe": Šobrīd “Maxima Grupe” paŗvalda mazumtirdzniecības tīklus ar zīmoliem “Maxima” (Baltijas valstīs), “Aldik” (Polijā), “T-Market” (Bulgārijā) un pārtikas un ikdienas patēriņa preču internetveikalu “Barbora”. “Maxima Grupe” konsolidētais apgrozījums 2016. gadā sasniedza 2,693 miljardus EUR.
Lielākais olu ražotājs Ziemeļeiropā, Balticovo, pārtrauks turēt dējējvistas sprostos. Lēmums skar 2.15 miljonus jeb 88% no visām Latvijas dējējvistām, kuras pašlaik atrodas cietsirdīgajos sprostos.
Mazumtirdzniecības veikalu tīkls “CITRO” paziņo par plāniem līdz 2025. gadam atteikties no sprostos turētu dējējvistu olu tirdzniecības. Zīmolam ir 76 tirdzniecības vietas visā Latvijā.
Pateicoties tūkstošiem dzīvnieku aizstāvju, viens no pasaules lielākajiem restorānu tīkliem, kam pieder arī zīmols "Burger King", paziņo par 100% atteikšanos no sprostos dētām olām.
Čehijas Republikas parlamenta augšpalāta ar pārliecinošu balsu vairākumu atbalstīja likumprojektu, kas nosaka virkni dzīvnieku labturības uzlabojumu, tostarp aizliegumu turēt dējējvistas sprostos no
Plaša patēriņa pārtikas produktu ražošanas un izplatīšanas uzņēmums “Orkla Latvija” apņemas līdz 2025. gadam atteikties no sprostos dētu olu izmantošanas ražošanā. Latvijā tas attiecas uz tādiem
Vairāk nekā 80 nevalstiskās organizācijas no visas pasaules šodien uzsāk globālu kampaņu, mudinot vienu no pasaules vislielākajām ātrās ēdināšanas ķēdēm atteikties no sprostiem savās piegādes ķēdēs.