Mājas vista ir visizplatītākais mājputns pasaulē. Latvijā vien tiek turēti vairāk nekā 2 miljoni dējējvistu. Galvenā problēma vistkopībā ir dējējvistu turēšana šauros, sugai nepiemērotos būros, kas liedz tām realizēt dabisko uzvedību un sagādā putniem stresu un ciešanas.

Eiropas Savienībā (ES) tiek izdalītas 3 dējējvistu turēšanas sistēmas: neuzlabotu būru, modernizētu būru un alternatīvās (bez būriem) sistēmas. Kopš 2012. gada neuzlaboti sprosti ES ir aizliegti. Galvenais ieguvums modernizētajos sprostos ir 750 cm2 platības katrai vistai iepriekšējo 550 cm2 vietā, tomēr zinātnieki un atzītas dzīvnieku labturības organizācijas norāda, ka platības uzlabojumi joprojām nenodrošina vistu labturību. Arī Eiropas Komisija atzīst, ka vistu uzvedības izpausmes būros joprojām ir ierobežotākas nekā alternatīvajās sistēmās.

Literatūras apskats “Dējējvistu labturība modernizētajos sprostos” vērtē vistu labturību modernizēto būru sistēmā, izmantojot starptautiski atzīto “piecu brīvību” principu (‘Five Freedoms’, Farm Animal Welfare Council, 1965). Saite uz apskatu pieejama zem kopsavilkuma par vistu labturību sprostos saskaņā ar “piecām brīvībām”, kas nosaka, kādai dzīvei jābūt nodrošinātai dzīvniekiem.

DZĪVE BEZ SLĀPĒM UN IZSALKUMA

Vistai jānodrošina iespēja piekļūt svaigam ūdenim un regulāri iegūt pārtiku.

Lielais vistu skaits un blīvums sprostos var izraisīt konkurenci par ūdeni un pārtiku. EK noteiktais barības trauka garums (12 cm) ir nepietiekams, lai vista vienmēr varētu ērti piekļūt barībai. Vistu savstarpējā sociālā hierarhija nozīmē, ka vājākās vistas reizēm nepiekļūst ūdenim un pārtikai, tātad nav brīvas no slāpēm un izsalkuma.

DZĪVE BEZ DISKOMFORTA

Vistai jānodrošina atbilstoša vide, lai tā varētu realizēt iedzimtos instinktus – veidot ligzdu, dēt un perēt, kašņāties, pērties, tupēt un gulēt laktā u.c.

Sprostā vistai dotā platība ir apmēram A4 papīra lapas lielumā. Tā nenodrošina iespēju izkustēties, lai gan dabā vistas ir ļoti aktīvi dzīvnieki. Sprostos netiek nodrošināta iespēja veidot ligzdas vietu un dēt nošķirtībā. Laktas atrodas zemu un nesniedz putnam aizsardzību. Vistai nav vietas, kur kašņāties vai īstenot pēršanās vajadzību. Putni sprostos nespēj realizēt savu dabisko uzvedību un tādēļ cieš no diskomforta.

DZĪVE BEZ SĀPĒM, IEVAINOJUMIEM UN SLIMĪBĀM

Vistai jānodrošina no slimībām brīva vide, un slimības jāspēj operatīvi diagnozēt un ārstēt.

Sprostu tipa novietnēs ir grūti vai pat neiespējami nodrošināt tīrību un katru dienu pārbaudīt visu vistu veselības stāvokli. Sprostu iekārtojums un šaurība bieži ir iemesls nagu un kāju ievainojumiem un neattīstītiem muskuļiem. Saspiestības un citu apstākļu izraisītajā pastāvīgajā stresā paaugstinās agresivitāte starp putniem, kas izpaužas knābšanā un spalvu izplūkāšanā. Lai to novērstu, ierasta prakse ir cāļu knābju apgriešana – procedūra, kas var izraisīt sāpes un ciešanas visā putna mūža garumā. Dējējvistas sprostu sistēmā ir regulāri pakļautas sāpēm, ievainojumiem un slimībām.

BRĪVĪBA IZPAUST DABISKO UZVEDĪBU

Vistai jānodrošina nepieciešamā platība tās dabiskās uzvedības realizācijai, kā arī jāievēro dzīvnieku sociālā hierarhija.

Vistas ir sociāli dzīvnieki, kas dabiski veido nelielas sociālas grupas, kurās vienmēr ir vismaz viens dominējošs gailis. Vistu kūtīs tiek turēts dabiskai hierarhijai pārmērīgi liels skaits putnu. Dējējvistu dzīve sprostā ilgst tikai 1,5 gadus, lai gan dabā tie var būt pat vairāk nekā 10 gadi. Dabā vistas lielu dienas daļu aktīvi pavada svaigā gaisā, meklējot barību, taču sprostā vistas iespējas izkustēties ir minimālas, nenotiek dabiska vistas muskuļu un kaulu attīstība, turklāt tiek nomākti vairāki svarīgi vistas instinkti. Vistas iespējas paust dabisko uzvedību sprostā ir ļoti ierobežotas.

DZĪVE BEZ BAILĒM UN STRESA

Vistai jānodrošina tādi apstākļi, kas neveicina stresu un psiholoģiskas ciešanas.

Kustību ierobežojumi, nespēja īstenot iedzimtos instinktus, liels putnu skaits un blīvums rada vistai trauksmi. Pētījumi pierāda, ka sprostā turētas vistas ir bailīgākas nekā putni brīvās turēšanas apstākļos. Sprostā vistai nav iespējas izvairīties un paslēpties no kontakta ne ar pārējiem, nereti agresīviem, putniem, ne ar cilvēku.

Pētījumu kopums liecina, ka modernizētajos dējējvistu sprostos netiek ievērots starptautiski atzītais dzīvnieku labturības “piecu brīvību” princips. Lai gan dējējvistu labturībā ES ir veikti uzlabojumi, pētījumi liecina, ka putni sprostu tipa novietnēs joprojām ir pakļauti stresam un ciešanām un labturības ziņā modernizēto sprostu sistēma ir vistām nepiemērota.

Avots:literatūras apskats “Dējējvistu labturība modernizētajos sprostos”

Par pasauli bez sprostiem

Organizācija “Dzīvnieku brīvība” strādā, lai atbrīvotu Latviju no sprostiem. Aicinām dažādu nozaru uzņēmumus publiski atteikties no vistu turēšanas sprostos savās piegādes ķēdēs, kā arī informējam sabiedrību par putnu dzīves apstākļiem sprostos. Uzzini vairāk un palīdzi dzīvniekiem – parakstipetīciju pret vistu turēšanu sprostos!