Arī “Maxima Latvija” vāc parakstus par līdzīgu priekšlikumu Mana Balss platformā. Iniciatīvas virzītāji apgalvo, ka tas uzlabošot vietējo ražotāju konkurētspēju un nodrošināšot mazāk aizsargāto sabiedrības grupu atbalstu. Diemžēl rosinātās pārmaiņas ne vien nav labākais veids, kā atbalstīt mazāk aizsargātās sabiedrības grupas un palīdzēt uzņēmējiem, bet tieši otrādi – tās ir pretrunā ar ilgstpējīgu uzņēmējdarbības attīstību un rūpēm par sabiedrības veselību. Vērts atzīmēt, ka šī priekšlikuma īstenošanas potenciālā ietekme uz iedzīvotāju veselību un vidi likuma izmaiņu pamatojumā nav apskatīta vispār.
Līdzīgi kā piemērojot akcīzes nodokli alkoholam un tabakas izstrādājumiem, ir būtiski novērtēt nodokļu likmju ietekmi uz attiecīgo produktu patēriņu un iedzīvotāju veselību. Samazināti nodokļi stimulē attiecīgo produktu ražošanu un patēriņu, kas dzīvnieku produktu gadījumā neatbilstu sabiedrības ilgtermiņa interesēm. Zinātniskie pētījumi apliecina, ka sarkanās gaļas patēriņš ir saistīts ar paaugstinātu vēža, piemēram, kolorektālā vēža, risku. Savukārt, samazinot dzīvnieku izcelsmes produktu patēriņu, samazinās sirds un asinsvadu slimību riski. Arī Veselības Ministrija aicinaēdienkartē iekļaut vairāk augu izcelsmes produktu, tostarp augļu un dārzeņu.
Piemēram, 2018. gadā publicētā Oksfordas Universitātes pētījumāpar 149 pasaules reģioniem secināts, ka Baltijas valstīs paaugstinātās veselības aprūpes izmaksas kompensētu nodoklis, kas sarkanās gaļas cenu celtu par 10,78%. Turklāt šie aprēķini vēl neņem vērā draudus cilvēku veselībai un ekonomikai, ko rada jaunā koronavīrusa izplatība gaļas pārstrādes uzņēmumos un tas, ka industriālā lopkopība veicina jaunu pandēmiju rašanos un izplatību.
Nelabvēlīgā ietekme uz klimatu un sabiedrības veselību ir pamatā politiķu rosinājumiem paaugstināt nodokļus dzīvnieku izcelsmes produktiem gan Eiropā, gan citur pasaulē. Vācijas valsts dabas aizsardzības organizācija (UBA) secinājusi, ka PVN likmes samazināšana tādiem dzīvnieku izcelsmes produktiem kā gaļa un siers ir līdzvērtīga videi kaitīgām subsīdijām. Šie apsvērumi gūst aizvien lielāku atbalstu. Piemēram, Nīderlandēpriekšlikums piemērot 20 centu nodokli 100 gramiem gaļas ir guvis gan konservatīvo, gan liberālo partiju vēlētāju vairākuma atbalstu, kopā vidēji 63%. Kā secināts pētījumu centra Chatham House un žurnāla Science publikācijās, augstāki patēriņa nodokļi dzīvnieku izcelsmes produktiem ir viens no veidiem, kā panākt, lai nelabvēlīgā ietekme uz klimatu atspoguļotos produktu cenā.
Visbeidzot, kā secinājusi Finanšu Ministrija, ziņojumā par PVN likmes samazināšanu dārzeņiem un augļiem veiktie aprēķini interpretēti maldīgi, un PVN likmes starpība būtībā no valsts budžeta nonāk uzņēmēju maciņos. Tātad PVN likmes samazināšana ne tikai nepalīdz sociāli mazāk aizsargātajiem iedzīvotājiem, bet var netieši kaitēt, jo samazina dažādiem, tostarp sociāliem, mērķiem pieejamo līdzekļu apjomu valsts budžetā. Ir apzināti efektīvāki instrumenti, kas veicinātu vietējo uzņēmējdarbību. Piemēram, Latvijas Banka piedāvā samazināt darbaspēka nodokļus un budžeta ieņēmumus kompensēt, paaugstinot PVN likmi vai atceļot spēkā esošos atvieglojumus.
Secināms, ka zemāka PVN likme svaigai gaļai, svaigām zivīm, olām un piena produktiem nedotu cerētos ieguvumus. Tieši otrādi, tas būtu neefektīvs veids, kā risināt sociālas problēmas vai veicināt uzņēmējdarbību. Turklāt šādas nodokļu izmaiņas tikai veicinātu kaitējumu iedzīvotāju veselībai un videi, kā arī būtu pretrunā ar Eiropas zaļo kursu.
Biedrības "Dzīvnieku brīvība" un "Zaļā brīvība" aicina Saeimas deputātus nepieļaut samazinātas PVN likmes pieņemšanu dzīvnieku izcelsmes produktiem.
Aug pieprasījums un inovācijas dzīvnieku izcelsmes produktu alternatīvām. Patērētāji par 2022. gada labākajām jaunajām alternatīvām Latvijā atzinuši sojas šašliku, auzu dzērienu, musli un zefīrus bez
13 pasaulē lielākās piena korporācijas rada vairāk siltumnīcefekta gāzu (SEG) nekā lielākie piesārņotāji fosilā kurināmā nozarē, ziņo starptautiskais Lauksaimniecības un tirdzniecības politikas
Pusdiennakti garas maiņas ar īsu pārtraukumu, pārapdzīvotība nolaistos mitekļos, niecīgas algas un sociālo garantiju neesamība – šādiem apstākļiem savus darbiniekus pakļauj ne viens vien gaļas
Globālā sasilšana nav tikai paredzējums – tā notiek šeit un tagad, mums visapkārt. Tā ir notikusi jau iepriekš: pirms aptuveni 55,5 miljoniem gadu, kad piepeša un strauja CO2 līmeņa palielināšanās
Pievienojoties globālai akcijai, 15. martā plkst. 15:30, Rīgā, Vērmanes dārzā notiks Globālais streiks nākotnei, kuru "Dzīvnieku brīvība" organizē kopā ar starptautisko neformālo jauniešu kustību