Dzīvnieku ciešanas rūpnieciskajā lopkopībā nav vienīgais iemesls, kāpēc atteikties no dzīvnieku produktiem. Starptautiskā vides organizācijaGreenpeace Internationalir publicējusi zinātnisku pētījumu un slēdzienu: globālajai pārtikas sistēmai ir jāmainās, lai pasargātu ne tikai dzīvniekus, bet gan visu planētu.Šāda irGreenpeace International vīzija par gaļas un piena produktu sistēmu uz 2050. gadu.
“Tas, kādu pārtiku mēs ēdam un kā to ražojam, nosaka, kāda nākotne būs mums un mūsu bērniem. Šajā ziņojumā mēs atbildam uz jautājumu “ko mums vajadzētu ēst?”, balstoties uz zinātniskiem pierādījumiem par to, kas nepieciešams mūsu un planētas veselībai: globāli par 50% samazināt dzīvnieku produktu ražošanu un patēriņu līdz 2050. gadam un veikt izmaiņas ražošanas procesā.
Mūsu pārtikas sistēma, ieskaitot ar lauksaimniecību saistīto sauszemes izmantošanu, šobrīd ir atbildīga par ceturto daļu no siltumnīcefekta gāzu emisijām, kas rada klimata izmaiņas. No gaļas un piena ražošanas vien veidojas tikpat daudz siltumnīcefekta gāzu emisiju, cik no transporta sektora. Ja mēs nesāksim rīkoties, tad līdz 2050. gadam pārtikas sistēmas emisijas veidos vairāk nekā pusi no kopējām globālajām emisijām, kas radušās no cilvēku aktivitātēm.
Tikpat satraucoša ir arī gaļas un piena ražošanas ietekme uz bioloģisko daudzveidību. Kopš 1970. gada zemeslode ir zaudējusi pusi no savvaļas dabas, turpretim mājlopu kopskaits ir trīskāršojies. Intensīva gaļas un piena ražošana ir vadošais iemesls mežu izciršanai, “mirušajām zonām” okeānos, kā arī globālai saldūdens resursu degradācijai.
Iespējams, vismazāk pamanāmais fakts: aiz pieaugošās gaļas un piena ražošanas un patēriņa slēpjas globāla veselības krīze. Palielināts sarkanās gaļas patēriņš tiek saistīts ar vēzi, sirds slimībām, aptaukošanos un diabētu. Rūpnieciskā dzīvnieku lauksaimniecība tāpat tiek saistīta ar Pasaules Veselības organizācijas izsludināto “globālu veselības draudu” - antibiotiku rezistenci, kas ir vērā ņemams ar pārtiku iegūtais patogēnu avots. Ja vien cilvēkiem būtu pieejamāks ar augu valsts pārtiku bagāts uzturs, ik gadu būtu iespējams izglābt miljoniem dzīvību.
Šiem pārliecinošajiem zinātniskajiem pierādījumiem ir jāveicina globāla rīcība. (..) Mēs aicinām valdības izbeigt politiku, kas veicina industriālu gaļas un piena ražošanu, un tā vietā palīdzēt lauksaimniekiem pārveidošanas ceļā uz ekoloģiskajām lauksamniecībām. Tāpat aicinām valdības veicināt veselīgas augu valsts pārtikas pieejamību un aicināt visas pasaules iedzīvotājus pievienoties šai kustībai, lietojot mazāk gaļu un piena produktus un veidojot veselīgāku planētu.”
Pievienotie materiāli:
Less Is More: Greenpeace vision of the meat and dairy system
Scientific background for the Greenpeace vision of the meat and dairy system
Izmēģini mūsu augu valsts produktu receptes,un uzzini, kāpēc arvien vairāk cilvēku kļūst par vegāniem.
Aug pieprasījums un inovācijas dzīvnieku izcelsmes produktu alternatīvām. Patērētāji par 2022. gada labākajām jaunajām alternatīvām Latvijā atzinuši sojas šašliku, auzu dzērienu, musli un zefīrus bez
Šonedēļ Saeima skatīs priekšlikumu samazināt PVN svaigai gaļai, svaigām zivīm, olām, piena produktiem. Iniciatīvas virzītāji apgalvo, ka tas uzlabošot vietējo ražotāju konkurētspēju un nodrošināšot
13 pasaulē lielākās piena korporācijas rada vairāk siltumnīcefekta gāzu (SEG) nekā lielākie piesārņotāji fosilā kurināmā nozarē, ziņo starptautiskais Lauksaimniecības un tirdzniecības politikas
Pusdiennakti garas maiņas ar īsu pārtraukumu, pārapdzīvotība nolaistos mitekļos, niecīgas algas un sociālo garantiju neesamība – šādiem apstākļiem savus darbiniekus pakļauj ne viens vien gaļas
Globālā sasilšana nav tikai paredzējums – tā notiek šeit un tagad, mums visapkārt. Tā ir notikusi jau iepriekš: pirms aptuveni 55,5 miljoniem gadu, kad piepeša un strauja CO2 līmeņa palielināšanās
Šodien vērsāmies pie Saeimas deputātiem, aicinot rīt balsot PRET likumgrozījumiem, kas paredz PVN samazināšanu gaļai, pienam un olām. Turam roku uz pulsa un cīnāmies par saprātīgu politiku mūsu